Lietuva parakstījusi nepilnu 6,4 miljardu eiro vērtu ilgtermiņa aizsardzības aizdevuma līgumu ar Eiropas Komisiju (EK).
Sākotnējais avansa maksājums 956 miljonu eiro apmērā ir sagaidāms trīs mēnešu laikā. Līdzekļi tiks novirzīti armijas divīzijas izveidei, munīcijas krājumu papildināšanai, pretmobilitātes pasākumiem un citām armijas vajadzībām, piemēram, pretgaisa aizsardzības un artilērijas sistēmām.
"Viena no šīm kritiskajām spējām ir divīzijas izveide," par aizdevuma izlietojumu teica Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns, piebilstot, ka "mēs finansēsim arī tuvas un vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas, haubiču un munīcijas iegādi".
Premjerministre Inga Ruginiene iepriekš norādīja, ka lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta pretgaisa aizsardzības stiprināšanai.
Daļa finansējuma ir paredzēta atbalstam Ukrainai. Plānotie pasākumi ietver kopīgus iepirkumus ar Kijivu un militārā aprīkojuma iegādi no Ukrainas.
Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus teica, ka ES aizdevuma programma SAFE jeb "Drošības pasākumi Eiropai" ir pirmais kopīgais bloka instruments Ukrainas atbalstam, norādot, ka tas varētu kļūt par Lietuvas ES prezidentūras, kas gaidāma nākamā gada pirmajā pusē, prioritāti.
Finanšu ministrs Kristups Vaitekūns sacīja, ka summa ir ievērojama un sniedz nozīmīgu atbalstu valsts budžetam, piebilstot, ka droša Lietuva nozīmē drošu Eiropu. Tomēr viņš izteica cerību par turpmākām dotācijām, jo aizdevumi ierobežo izdevumu iespējas.
Kubiļus norādīja, ka SAFE mudina dalībvalstis iesaistīties kopīgos iepirkumos, lai tie būtu ātrāki, apjomīgāki un efektīvāki, tādējādi liekot saprast Eiropas rūpniecības nozarei, ka ES uzņemas atbildību par kontinenta aizsardzību pret ārējiem apdraudējumiem.
SAFE aizdevuma termiņš ir 45 gadi ar desmit gadu atbrīvojuma periodu, kura laikā tiks maksāti tikai procenti. Šī sistēma motivē ES valstis kopīgi iegādāties bruņojumu un stiprināt aizsardzības rūpniecību.
ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins norādīja, ka jaunajā bloka budžetā aizsardzībai un mobilitātei ir paredzēti papildu 150 miljardi eiro.
Saskaņā ar programmu 19 Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir iesniegušas pieteikumus, un Polija bija pirmā, kas to parakstīja. Polija, kas saņem 43,7 miljardus eiro, ir arī lielākā ieguvēja no šīs programmas, kas tika izstrādāta Eiropas valstīm, kuras cenšas atdzīvināt savu aizsardzības rūpniecību.
Lietuvas šā gada aizsardzības budžets ir aptuveni 4,8 miljardi eiro jeb 5,38% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
