Ungārijas konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza") vadītājs Pēters Maģars neliks šķēršļus Eiropas Savienības (ES) palīdzības aizdevumam Ukrainai, uzlabos attiecības ar bloku un attālināsies no attiecībām ar Krieviju, prognozēja politologs Andris Kudors.
Viņš uzsvēra, ka Maģars ir centriski labējs, nevis kreisi vai liberāli orientēts politiķis, tādēļ "spilgtākās līdzšinējā premjera Viktora Orbāna lietas" iekšpolitikā tiks mainītas, bet ne viss tiks pārbūvēts. Kudors akcentēja, ka lielākā dekonstrukcija sagaidāma ārpolitikā - attiecības ar Krieviju pasliktināsies, pat ja nesabruks pilnībā, savukārt attiecības ar Ukrainu un ES būs labākas.
Runājot par Ungārijas turpmākajām attiecībām ar Krieviju, politologs sprieda, ka, neskatoties uz sadarbību enerģētikas jomā, Ungārijai ir iespējas iegādāties energoresursus citviet. Viņaprāt, lai gan tas maksās dārgāk, gaidāmais atkusnis attiecībās ar ES nozīmē, ka Ungārija kopumā nezaudēs. Politologs uzsvēra, ka Ungārija ir ES finansējuma saņēmējs, nevis donors, tāpēc Maģars centīsies atjaunot finansējuma plūsmu no Briseles uz Budapeštu.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka par Orbāna vadīto partiju "Fidesz" nobalsojuši 37,9% Ungārijas iedzīvotāju. Politologs atzīmēja, ka Maģaram būs jārēķinās ar Orbāna atbalstītājiem, taču līdzšinējam premjeram lojālo amatpersonu nomaiņa valsts pārvaldē un iespējamās izmaiņas likumos arī konstitucionālā līmenī ir tikai laika jautājums.
Kudors pieļāva, ka sociāli konservatīvā politika, tostarp atbalsts ģimenēm, netiks mainīta, jo Maģara pirmsvēlēšanu kampaņa balstījās uz ārpolitikas un ekonomikas tēmām, nevis uz liberālismu. Politologa ieskatā uzlabosies arī situācija masu medijiem.
Viņš secināja, ka Orbānam būs grūti atgriezties pie varas nākamajās vēlēšanās, jo valdīšanas laikā Ungārijas premjers nav spējis panākt ievērojamu izaugsmi valstī. Turklāt, ja sociāli konservatīvie jautājumi netiks īpaši liberalizēti, Orbānam nebūs ko piedāvāt iedzīvotājiem.
Taujāts par Krievijas iespējamo ietekmi vēlēšanās, Kudors vērtēja, ka dažkārt tā ir pārvērtēta, dažkārt - nenovērtēta. Viņš atzīmēja, ka galvenie ietekmes instrumenti ir sociālās platformas un interneta mediji, taču valodas barjera ierobežo efektivitāti. Lai gan Slovākijā, Čehijā un Ungārijā Krievija ir bijusi aktīva, tās piedāvātais naratīvs nav bijis pietiekams, turklāt Ungārijas iedzīvotāji vērtē labklājību kā vērtību un jutuši, ka ekonomiskā situācija viņus negatīvi ietekmē.
Jau rakstīts, ka svētdien notikušajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarēj "Tisza", kas izcīnījusi 138 no 199 parlamenta vietām, liecina pēc 98,15% balsu saskaitīšanas iegūtie rezultāti.
Par "Tisza" balsojuši 53,6% vēlētāju, bet līdzšinējā premjerministra Orbāna vadīto partiju "Fidesz" atbalstījuši 37,9%, un jaunajā parlamentā tai būs 55 vietas.
Vēlēšanās, kas tika uzskatītas par nozīmīgākajām kopš PSRS uzspiestā komunistiskā režīma krišanas 1990. gadā, piedalījās rekordliels vēlētāju skaits. Īsi pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas bija nobalsojuši gandrīz 80% balsstiesīgo.
Orbāns tika kritizēts par pusautoritāras sistēmas izveidi, mediju un tiesu neatkarības ierobežošanu, valsts virzīšanu uz konfliktu ar ES un tuvināšanos Krievijai. Tajā pašā laikā viņš bija izpelnījies ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstu.
ES Orbāns vairākkārt izmantoja veto, lai bloķētu palīdzību Ukrainai, veicinot saspīlējumu attiecībās ar Briseli.
Maģars priekšvēlēšanu kampaņā iestājās par korupcijas un sliktas pārvaldības apkarošanu un apņēmās uzlabot Ungārijas attiecības ar ES un tās Rietumu sabiedrotajiem.
