Kā emigranti iekārtojas Serbijā 0 63

Ja šorīt izgājāt pēc kafijas Belgradā vai iemetāt aci būvlaukumā Novisadā, jūs droši vien pamanījāt: serbu valoda vairs nav vienīgā dominējošā skaņu aina vietējo ielu dzīvē. Kamēr Serbijas sabiedrība pēc ieraduma apspriež prāta noplūdi uz Vāciju un Austriju, klusām un nemanot notiek process, ko oficiālā statistika tikpat kā nespēj apstrādāt.

Serbija pārvēršas par reģionālu magnētu migrantiem, un tie no viņiem, kuri runā krievu valodā, pēc visa spriežot, ir šī procesa galvenie dalībnieki.

Skaitļi, kas, iespējams, šķiet pieticīgi

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko publicējusi Serbijas prese, ārzemju darbinieku skaits valstī pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis gandrīz 10 reizes. Ja 2012. gadā ārvalstnieka ierašanās darbā bija notikums, tad līdz 2026. gada sākumam novērtējumi svārstās no piesardzīgiem 60 000 līdz pat reāliem 100 000 cilvēku.

Vai zināt, kas vada šo sarakstu? Saskaņā ar asociācijas Astra datiem 52,4% ārzemju darbinieku Serbijā ir Krievijas pilsoņi. Mēs būtiski apsteidzām ķīniešus (12%), indiešus (4,5%) un turkus (4%).

Mīts par «nekvalificēto darbaspēku»

Valda uzskats, ka migrants Serbijā vienmēr ir sīksts vīrietis ar lāpstiņu uz būvlaukuma «Belgrada na ūdens» vai autovadītājs, kas prātīgi manevrē starp automašīnām. Daļa patiesības šeit ir: būvniecības sektors un loģistika tiešām balstās uz ārvalstu pleciem.

Lauksaimniecība, īpaši sezonas periodos, arī paļaujas uz ārvalstu strādniekiem — pirmkārt, ražas novākšanas darbos un siltumnīcās, ko vietējie strādnieki arvien biežāk izvairās darīt.

Restorānos — izrādās līdzīga situācija. «Vietējie darbinieki vai nu izbrauca uz ārzemēm, vai negrib veikt šo darbu par algu, ko šeit piedāvā. Mēs bijām spiesti pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus. Ir labi darbinieki, bet ir arī tādi, kam nepietiek pieredzes, tāpēc apkalpošanas kvalitāte svārstās, ko viesis pamanīs uzreiz», — saka Milans, viena no restorānu menedžeriem Belgradā.

Vietējie darba devēji vēl sūdzas par darbinieku mainību: «Apmāci cilvēku, un viņš pēc pāris mēnešiem aizbrauc tālāk». Un šajā ir daļa patiesības. Daudziem Serbija paliek par «gaidīšanas zāli» pirms lēciena uz Eiropas Savienību.

Bet kā ar krieviem?

Krievi masveidā iekarojuši IT sektoru, radošās industrijas un mazo uzņēmējdarbību. Viņi atveda līdzi ne tikai kapitālu, bet arī ieradumu pēc augsta servisa, digitalizāciju un uzņēmējdarbības kaisli. Kādā ziņā krievu migrācijas vilnis ir «baltie apkaklīši», kas nolēmuši, ka skats uz Donavu nav sliktāks par skatu uz Maskavas upi.

Izrādās, ka Serbija, to negaidot, kļuvusi par vietu, kur ķīniešu tirgotājs, indiešu būvstrādnieks un krievu IT speciālists kopā būvē ekonomiku, kamēr vietējie strādnieki sapņo par Vāciju.

Svarīgākais tagad ir tas, lai izsniegto darba atļauju skaits beidzot atbilstu mūsu savstarpējās līdzāspastāvēšanas kvalitātei. Jo, kā saka serbi, «nav problēmu», kamēr ir cilvēki, kas strādā.