ASV un Izraēla nekaro ar Irānas tautu, bet gan ar režīmu, kas ir sagādājis tik daudz ciešanu gan savai tautai, gan citiem

Sadarbības periods (1948–1979)

Pēc Izraēlas valsts izveides 1948. gadā, atšķirībā no vairuma musulmaņu valstu, Irāna šaha Rezas Pahlavi vadībā uzturēja ciešas attiecības ar Izraēlu militārajā, ekonomiskajā, tehnoloģiskajā un citās jomās.

2. 1979.–2026. gads Pēc Islāma revolūcijas Irānā un ajatollas R. Homeinī režīma nākšanas pie varas valstī tika uzņemts kurss uz ietekmes palielināšanu Tuvajos Austrumos. Saskaņā ar Islāma revolūcijas ideoloģiju Izraēla tika pasludināta par ienaidnieku, par “mazo sātanu” (par “lielo sātanu” tika pasludinātas ASV). Diplomātiskās attiecības tika pārtrauktas, Irānā sākās aktīva pretizraēlas un pretamerikāniska histērija, kas izpaudās šādi: • režīms paziņoja, ka Izraēla ir “nelikumīga valsts”, kuru Rietumi izveidojuši musulmaņu zemē. Oficiālajā līmenī Irānā pārstāja lietot valsts nosaukumu “Izraēla”, aizstājot to ar “cionistiskais veidojums”;  • Izraēlas valsts iznīcināšana tika pasludināta par IRĀNAS VALSTS STRATĒĢISKU uzdevumu; Teherānas galvenajā laukumā tika uzstādīts pulkstenis ar atpakaļskaitīšanu — cik ilgi Izraēlai vēl atlicis pastāvēt;  • Izraēlas un ASV simboli tika regulāri zaimoti;  • Irānā regulāri tika rīkoti konkursi par labāko karikatūru par Holokausta tēmu (labākai izpratnei: iedomājies, ka kādā valstī X oficiālā valsts līmenī regulāri tiktu rīkots konkurss par to, kurš vislabāk izsmej Latvijas iedzīvotājus — staļinisko represiju upurus, nošaušanas un deportācijas. Kādas jūtas varētu rasties pret režīmu, kas atļaujas šādu rīcību?). 

3. TERORISMS Līdztekus ideoloģiskām darbībām pret Izraēlu Irānas režīms aktīvi atbalstīja pretizraēlas teroristiskas kustības Tuvajos Austrumos, veidojot no tām “uguns gredzenu” ap Izraēlu. Galvenie šī “gredzena” elementi bija: ◦ Hezbollah (spēcīgs šiītu bruņots grupējums Libānā) ◦ Hamas (Gazas josla) ◦ Bašara Asada režīms (Sīrija) ◦ šiītu milicijas (Irāka) ◦ Jemenas hutieši (Jemena) Ar Hezbollah, kas regulāri apšaudīja Izraēlas ziemeļus, un ar Hamas, kas pastāvīgi veica terora aktus Izraēlas teritorijā un apšaudīja dienvidus (īpaši Aškelonas un Sderotas pilsētas), Izraēlai regulāri nācās veikt lokālas militāras operācijas. Tāpat Irānas proksi regulāri veica teroristiskus uzbrukumus ebreju objektiem ārpus Izraēlas. Visplašāko rezonansi guva: 1992. gads — sprādziens Izraēlas vēstniecībā Buenosairesā (Argentīna), bojā gāja 29 cilvēki; vēlāk izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzbrukumu veica Hezbollah ar Irānas atbalstu.  1993. gads — terora akts ebreju centrā AMIA (Buenosairesa); bojā gāja 85 cilvēki, vairāk nekā 300 tika ievainoti. Tas bija lielākais terora akts Argentīnas vēsturē; vēlāk izmeklēšanā tika konstatēts, ka operāciju veica Hezbollah pēc Irānas vadības norādījuma.  1994. gads — terora akts pret Izraēlas tūristiem Burgasā (Bulgārija): tika uzspridzināts autobuss ar Izraēlas tūristiem, bojā gāja 6 cilvēki. Bulgārijas varas iestāžu izmeklēšana arī saistīja šo uzbrukumu ar Hezbollah — tiešiem Irānas režīma proksi.  Rietumvalstu specdienesti ar Irānu saista arī: • mēģinājumus veikt terora aktus pret Izraēlas diplomātiem • uzbrukumus Izraēlas objektiem Āzijā un Eiropā • kiberuzbrukumus • antisemītisku akciju organizēšanu ASV un Eiropā — šobrīd konstatētas saites starp daļu “kreiso” organizāciju ASV un Eiropā un Irānas specdienestiem, izmantojot starpniekfirmas.

4. KODOLDRAUDI (2000–2010) 2000. gadu sākumā Irāna sāka aktīvi attīstīt kodolprogrammu, deklarējot, ka tā paredzēta tikai “miermīlīgiem” mērķiem (kas valstij ar milzīgiem alternatīvo energoresursu krājumiem šķita maz ticami).  Ņemot vērā Irānas vadības naidīgos paziņojumus un destruktīvo rīcību, Izraēlas vadība šo programmu uztvēra kā eksistenciālu apdraudējumu un visos veidos centās tās attīstību ierobežot. 2015. gadā prezidenta Baraka Obamas laikā tika noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru Irāna apņēmās nebagātināt urānu līdz ieroču līmenim un pieļaut IAEA (International Atomic Energy Agency) starptautisko ekspertu piekļuvi saviem objektiem.  Vēlāk Izraēlai izdevās iegūt pārliecinošus pierādījumus, ka Irānas vadība maldinājusi starptautisko sabiedrību. Pēc iepazīšanās ar tiem ASV prezidents (tajā laikā jau Donalds Tramps) izstājās no vienošanās; pret Irānu tika ieviestas stingrākas sankcijas. Šīs sankcijas, kā arī ilgstošā valsts līdzekļu novirzīšana galvenokārt bruņošanai, valdošā režīma (garīdzniecības un IRGC — Islāma revolūcijas sargu korpusa) bagātināšanai un bruņotu grupējumu atbalstam izraisīja inflāciju un iedzīvotāju strauju nabadzības pieaugumu. Regulārie protesti tika brutāli apspiesti, pret miermīlīgiem iedzīvotājiem tika izmantoti arí šaujamieroči.

5. Konflikta Sīrijas posms (2011–2020-tie gadi) Izmantojot pilsoņu karu Sīrijā, Irānas režīms, kam bija labas attiecības ar Bašara Asada režīmu (kurš šobrīd, pēc mediju ziņām, uzturas Maskavā), pastiprināja savu militāro klātbūtni Sīrijā, visiem spēkiem cenšoties pietuvoties Izraēlas robežām, apbruņojot t. s. šiītu sīriešu milicijas, kā arī aktīvi apgādājot ar ieročiem savu proksi — grupējumu Hezbollah, kas nostiprinājās Libānā, faktiski pakļaujot šo valsti savai ietekmei un regulāri veicot triecienus Izraēlas teritorijai no Libānas teritorijas. Atbildot uz to, Izraēla sāka regulārus aviācijas triecienus pa Irānas objektiem Sīrijā. Pēc Sīrijas diktatora Asada režīma krišanas un pēc jaunās vadības, kas atradās Turcijas aizgādībā, prasības, Irānas spēkiem nācās atkāpties no Sīrijas.

6. Situācija pēc 2023. gada 7. oktobra

7. gada 7. oktobrī Izraēlas dienvidu сiviliedzīvotāji tika pakļauti neprovocētam grupējuma Hamas uzbrukumam.  Šī uzbrukuma šausmīgās un asiņainās detaļas, ķīlnieku atbrīvošanas traģiskais ceļš u. c. šeit netiks aprakstītas, vien norādīšu, ka pēc brutalitātes un sadisma līmeņa Gazas “civiliedzīvotāji” pārspēja daudzus pagātnes un mūsdienu bēdīgi slavenus slepkavas, turklāt demonstratīvi filmēja savas darbības. Jau nākamajā dienā, 2023. gada 8. oktobrī, kad Izraēla VĒL NEBIJA PASPĒJUSI VEIKT NEVIENU pretpasākumu, grupējums Hezbollah (atgādinu — tiešie Irānas proksi) sāka masveida apšaudi Izraēlas teritorijai no ziemeļiem.

8. Atklāta konfrontācija Ja līdz 2024. gada aprīlim Irāna karoja ar Izraēlu “ar svešām rokām”, tas ir, izmantojot savus proksi,  tad 2024. gada aprīlī konflikts pārauga atklātā konfrontācijā. Tā 2024. gada 1. aprīlī Izraēlas Gaisa spēki veica aviācijas triecienu ēkai Damaskā, kas atradās Irānas konsulāta teritorijā un kur tajā laikā notika Hezbollah militārā spārna pārstāvju militārā sanāksme. Pēc Rietumu analītiķu un mediju vērtējuma šī ēka tika izmantota ne tikai kā konsulāts, bet arī kā Irānas militāro operāciju koordinācijas centrs Sīrijā, tostarp ieroču piegādēm Hezbollah no Irānas. Ņemot vērā, ka 2023. gada 8. oktobrī Hezbollah veica agresijas aktu pret Izraēlu, PIRMĀ sākot apšaudīt Izraēlas ziemeļus, Hezbollah militārā spārna pārstāvji bija pilnīgi leģitīms militārs mērķis. Trieciens bija precīzs un tika veikts nevis pa galveno vēstniecības ēku, bet gan pa piebūvi Irānas diplomātiskā kompleksa teritorijā. Galvenā vēstniecības ēka netika bojāta. Ēkā, kurai tika veikts trieciens, atradās Islāma revolūcijas sargu korpusa virsnieki un sabiedroto kaujinieki, nevis civilie diplomāti. Citiem vārdiem sakot, Irāna izmantoja savas diplomātiskās pārstāvniecības teritoriju militāriem mērķiem — cerot, ka diplomātiskās misijas aizsargā starptautiskās tiesības un tām netiks veikti triecieni. Humanitāro objektu (skolu, bērnudārzu, slimnīcu, mošeju, dzīvojamo kvartālu) izmantošana militāriem mērķiem ir raksturīga teroristiskām organizācijām; diplomātiskās pārstāvniecības teritorijas izmantošana Damaskā militāro plānu apspriešanai bija šādas taktikas piemērs. Trieciena rezultātā gāja bojā gan augsta līmeņa Hezbollah vadītāji, gan vairāki Islāma revolūcijas sargu korpusa virsnieki, tostarp divi Irānas ģenerāļi.

9.  gada 13.–14. aprīlī Irāna veica vienu no lielākajiem uzbrukumiem pasaules militārajā vēsturē, izšaujot uz Izraēlu vairāk nekā 300 uzbrukuma līdzekļus:  • apmēram 170 triecienu dronu • vairāk nekā 120 ballistisko raķešu • apmēram 30 spārnoto raķešu Kopā — vairāk nekā 300 uzbrukuma līdzekļu, kuri, spriežot pēc trajektorijas, tika vērsti ne tik daudz pret militāriem objektiem, cik pret civilajām pilsētām. Par laimi, 99% no tiem tika pārtverti ar Izraēlas un tā sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmām. Izraēlas atbilde bija ierobežots prettrieciens 2024. gada 19. aprīlī, kura laikā tika iznīcināts viens Irānas pretgaisa aizsardzības radars. Tādējādi tieši Irāna 2024. gada 13.–14. aprīlī veica atklātu agresijas aktu pret Izraēlas valsti.

10. 2025. gada jūnijs. Divpadsmit dienu karš Saskaņā ar ASV un Izraēlas izlūkdienestu vērtējumu Irāna bija tuvu kodolieroča izveidei (dažu nedēļu jautājums), kā arī atteicās nodrošināt pilnīgu IAEA piekļuvi visiem kodolobjektiem. Tādēļ Izraēla veica triecienus kodolobjektiem Natanzā, Isfahānā, kā arī ar tiem saistītiem militāriem objektiem. Vēlāk ASV veica triecienus trim galvenajiem objektiem: • Fordo (pazemes urāna bagātināšanas centrs) • Natanz • Isfahāna Irāna atbildēja ar raķešu triecieniem Izraēlai un pastiprināja reģionālo eskalāciju ar savu proksi sabiedroto starpniecību. Vēlāk Irāna paātrināja pēc triecieniem cietušās kodolprogrammas atjaunošanu.
11. 2026. gads: PROTESTI, ULTIMĀTS, KARŠ
    2027. gada decembra beigās — 2026. gada janvārī lielākās Irānas pilsētas pārņēma protesti, sākotnēji ekonomiska rakstura, kas vēlāk kļuva politiski.  Internets valstī tika operatīvi atslēgts, tomēr pat fragmentārie dati liecina, ka protesti tika brutāli apspiesti. ASV izvirza ultimātu, kurā cita starpā tika izvirzītas četras galvenās prasības: • pārtraukt urāna bagātināšanu militārā līmenī un pilnībā pārtraukt kodolprogrammas militāro komponenti;  • pārtraukt ballistiskās programmas attīstību;  • pārtraukt proksi teroristisko grupējumu atbalstu;  • pārtraukt represijas pret savas valsts iedzīvotājiem.  Neskatoties uz ilgstošām sarunām, šie nosacījumi tika noraidīti. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Irānas režīms neplāno atteikties no: • kodolieroču programmas;  • ballistisko raķešu attīstības;  • destabilizējošas darbības pret Persijas līča valstīm un Izraēlu;  • teroristisko grupējumu atbalsta visā pasaulē — 

12. gada 28. februārī tika uzsāktas (pēc būtības – turpinātas) militāras darbības ar mērķi izbeigt Irānas kodol- un ballistisko programmu.  Secinājumi

13. Militārās darbības, kuras 2026. gada 28. februārī uzsāka ASV un Izraēla, bija nepieciešami, lai neļautu šim režīmam iegūt atombumbu, jo, pēc ASV un Izraēlas izlūkdienestu datiem, tas bija tikai dažu nedēļu jautājums.

14. Šos darbības nevar aplūkot kā kaut ko atrautu no iepriekš aprakstītā konteksta.

15. Un jo īpaši ir kategoriski nepieņemami vilkt jebkādas paralēles starp Krievijas karu pret Ukrainu: • Ukraina nekad nav draudējusi Krievijai ar iznīcināšanu;  • Ukraina nav organizējusi un nav atbalstījusi proksi grupējumus teroristisku aktu veikšanai Krievijas teritorijā;  • Ukraina nav izstrādājusi kodolieročus, vienlaikus valsts līmenī deklarējot, ka tos izmantos pret Krieviju;  • Kijivas galvenajā laukumā nekad nav bijis pulksteņa ar atpakaļskaitīšanu, cik ilgi Krievijai vēl atlicis pastāvēt. 

Šobrīd Irāna galvenokārt apšauda Izraēlas pilsētas — dzīvojamos rajonus, turklāt izmantojot kasešu munīciju, kas daudzās valstīs pasaulē ir aizliegta līdzīgi kā ķīmiskie un bioloģiskie ieroči. Apšaudēm tiek pakļautas arī Persijas līča valstis — neraugoties uz to, ka daudzas no tām sākotnēji deklarēja savu neiesaistīšanos ASV un Izraēlas darbībās. Turklāt Irāna apšauda un iznīcina infrastruktūru pat saviem vakardienas partneriem un sabiedrotajiem — Katarai un Omānai. Irānas režīma būtību spilgti raksturo arī tas, ka valstī mobilizācijas vecums nesen samazināts līdz 12 gadiem — tas nozīmē, ka režīms savas varas saglabāšanai ir gatavs sūtīt nāvē bērnus jau no 12 gadu vecuma.

Un visbeidzot (kas iziet ārpus ASV, Izraēla vs Irāna konfrontācijas ietvariem, taču tomēr ir būtiski): bezpilota lidaparātus “Shahed”, ar kuriem vēlāk tika apšaudītas Ukrainas pilsētas, Krievijai piegādāja tieši Irāna. Un pats svarīgākais: ASV un Izraēla nekaro ar Irānas tautu, bet gan ar režīmu, kas ir sagādājis tik daudz ciešanu gan savai tautai, gan citiem.