Liela daļa imigrantu — no Indijas Pendžabas.
Kanāda pastiprinājusi patvēruma pieprasījumu noteikumus, pieņemot likumu C-12 par imigrācijas sistēmas un robežu nostiprināšanu, ziņo aģentūra Firstpost. Dokuments jau stājies spēkā un kļuvis par vienu no lielākajām šīs jomas reformām pēdējo gadu laikā. Pārstāvji skaidro šo soli ar to, ka iesniegumu skaits pieaug, rindas kļūst garākas, un noteikumi arvien biežāk tiek izmantoti neparedzētā veidā.
Likums maina vairākas galvenās lietas — no tā, kas var pretendēt uz patvērumu, līdz valsts pilnvarām. Viens no galvenajiem jaunievedumiem ir stingrāk noteikti termiņi. Ja cilvēks iesniedz pieteikumu vēlāk nekā gadu pēc pirmās ievešanas valstī (attiecībā uz tiem, kas ieradušies pēc 2020. gada 24. jūnija), viņa lietu parasti nepārvieto pilnvērtīgai izskatīšanai neatkarīgai institūcijai. Turklāt termiņš skaitās tieši no pirmās ievešanas: pat ja persona izbrauca un pēc tam atgriezās, termiņš nerēķinās no jauna.
Piemēram, ja persona ieradās Kanādā 2021. gadā, tur dzīvoja, pēc tam izbrauca un 2023. gadā atgriezās, bet uz patvērumu pieteicās tikai 2024. gadā, varas iestādes joprojām uzskatīs, ka viņa atrodas valstī vairāk nekā gadu kopš pirmās ievešanas. Šādā gadījumā viņa pieteikumu, visticamāk, neļaus pieņemt pilnvērtīgai izskatīšanai.
Tā vietā lietu pārbauda vienkāršotā kārtībā: imigrācijas dienesti izvērtē, vai personai atgriežoties draud vajāšana, spīdzināšana vai cits nopietns kaitējums. Ja šādi riski tiek apstiprināti, migrantu var atļaut palikt valstī. Ja nē, lēmums tiek pieņemts ātrāk un lieta var beigties ar deportāciju. Galvenā atšķirība šajā procedūrā ir tā, ka tas vairs nav pilnvērtīgs process ar neatkarīga tribunāla iesaisti, bet gan šaurāka un formālāka pārbaude.
Atsevišķi ierobežojumi tiek piemēroti tiem, kas nelikumīgi iebrauc Kanādā no ASV. Ja šādi pieteikumu iesniedzēji iesniedz lūgumu vēlāk nekā 14 dienu laikā, viņi, kā likums, zaudē tiesības uz pilnvērtīgu izskatīšanu.
Vienlaikus likums ievērojami paplašina federālo varu. Tagad valdība var pieņemt lēmumus ne tikai par atsevišķiem pieteikumiem, bet arī par veseliem pieteikumu kategorijām — apturēt to izskatīšanu, mainīt nosacījumus vai anulēt jau izsniegtos dokumentus. Tas attiecas uz praktiski visām imigrācijas atļaujām, tostarp vīzām, kā arī darba un mācību atļaujām.
Turklāt varas iestādes var noteikt papildu prasības pagaidu rezidentiem un, ja nepieciešams, ierobežot jaunu pieteikumu pieņemšanu. Šādi lēmumi atļauti, ja tos uzskata par atbilstošiem «sabiedrības interesēm» — piemēram, krāpšanas gadījumos, drošības draudu dēļ vai sistēmas darbības traucējumu gadījumā.
Likums arī pastiprina kontroli un paplašina informācijas apmaiņu. Federālās un reģionālās iestādes varēs ātrāk un vienkāršāk apmainīties ar datiem par imigrantiem — piemēram, pārbaudīt, kādi dokumenti personai ir, vai viņa nav pārkāpusi noteikumus un vai nav iesniegusi pretrunīgu informāciju dažādās iestādēs. Atsevišķos gadījumos šos datus varēs nodot arī ārvalstu organizācijām, lai apstiprinātu identitāti, pārbaudītu dokumentus vai iegūtu papildu informāciju par personu.
Vienlaikus tiek pastiprināta cīņa pret transnacionālo noziedzību. Runa ir ne tikai par narkotikām, bet arī par finanšu shēmām — piemēram, gadījumos, kad nauda tiek sūtīta caur vairākām valstīm, lai slēptu tās izcelsmi. Likums sniedz vairāk iespēju izsekot šādām operācijām un ātrāk reaģēt.
Palielinās arī drošības struktūru pilnvaras. Krasta apsardze iegūst plašākas tiesības patrulēt un vākt informāciju, īpaši grūti pieejamās un pierobežas teritorijās. Policijai ir vairāk iespēju apmainīties ar datiem, tostarp par personām, kas varētu radīt bīstamību.
Reforma īpaši skar Indijas pilsoņus — pēdējos gados tie visbiežāk vēršas pēc patvēruma Kanādā. Tikai 2025. gada pirmajā pusgadā tika iesniegti aptuveni 9,7 tūkstoši šādu pieteikumu, bet kopš 2012. gada — vairāk nekā 45 tūkstoši. Liela daļa pieteikumu iesniedzēju ir no Pendžabas.
Tajā pašā laikā Indija paliek galvenais ārvalstu studentu avots. 2024. gadā Kanādā mācījās vairāk nekā 500 tūkstoši indiešu — tas ir aptuveni 40 % no visiem ārvalstu studentiem. Iestādes norāda, ka daļa no viņiem vēlāk iesniedz patvēruma pieteikumus. Pēdējā gada datos apmēram 17 % no visiem pieteikumiem bija studentu iesniegti. Visbiežāk tas notiek, kad vīzas termiņš beidzas vai mainās imigrācijas noteikumi, un cilvēki mēģina palikt valstī, izmantojot likuma nepilnības.
Pārstāvji apgalvo, ka reforma saglabās aizsardzību tiem, kam tā patiešām nepieciešama, un vienlaikus atvieglos sistēmas noslodzi. Tomēr cilvēktiesību organizācijas jau izsaka bažas. Pēc viņu domām, ja cilvēkus retāk pieļaus pie pilnvērtīgām sēdēm, pieaugs kļūdu risks, tostarp lēmumi par deportāciju. Turklāt paplašinātās valsts pilnvaras rada jautājumus par to, cik caurskatāmi tiks pieņemti šādi lēmumi un kā tiks aizsargāti personas dati. Kritiķi arī norāda, ka jaunie pasākumi var tikt pielietoti ne tikai izņēmuma gadījumos, bet arī pret veseliem pieteikēju grupām.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/emk2-dGwChI?si=7kj3WHhSUnDy67U_" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
