Bijušais žurnālists konfliktu ar baznīcu padarījis par savu trumpi.
Armēnijas Izmeklēšanas komiteja iesniedza tiesā lūgumu par 18 gadus jaunā Davida Minasyana arestu, kurš tika aizturēts divas dienas pirms tam pēc sadursmes ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu Svētās Annas baznīcā Jerevanā, ziņo Armenia Today. Pret viņu izvirzītas apsūdzības huligānismā un amatpersonas dienesta pienākumu traucēšanā. Citi incidenta dalībnieki — viņa brālis Mikaels Minasyan un Gevorgs Gevorgjans — tika atbrīvoti pret drošības naudu.
Kā raksta News.am, pusaudžu aizturēšana un pēc tam kratīšana viņu mājās notika dažas stundas pēc Palmu svētdienas dievkalpojuma (Armēnijā to svin nedēļu pirms Lieldienām pēc Gregora kalendāra) 29. martā. Toreiz jauniešiem nepatika Pašinjana apsargu rīcība, kad tie caur pūli centās attīrīt ceļu premjeram uz altāri. Pēc tam jaunieši mēģināja pietuvoties Pašinjanam, lai izteiktu savu neapmierinātību.
Pēc pusaudžu aizturēšanas opozīcijas bloka «Armenija» (29 mandāti no 107) deputāts Garniks Danieljans sociālajos tīklos rakstīja, ka epizode parāda armēņu premjerministra baiļu sajūtu pret saviem pilsoņiem. «Viņš ir tik gļēvs, ka nesargā pat skolēnus, kuri vienkārši izteica savu pilsonisko pozīciju,» — piebilda politiķis.
Tas nav pirmais incidents, kas saistīts ar Pašinjanu un armēņu baznīcu. Kopš 2020. gada armēņu varas iestādes ir konfliktā ar baznīcas vadību pēc tam, kad Armēņu apustuliskās baznīcas (AAB) katolikoss Garegins II apsūdzēja Pašinjanu Armēnijas zaudēšanā otrajā Karabahas karā un aicināja viņu atkāpties no premjerministra amata. AAB kritizēja valdību pēc tam, kad Jerevana robežas delimitācijas ietvaros Azerbaidžānai atdeva vairākas piegabalā esošas ciematu teritorijas, kas kādā brīdī izraisīja opozīcijas protestus.
Savukārt Pašinjans apsūdzēja baznīcu par ekonomiskās caurspīdības trūkumu, un 2025. gada maijā viņš salīdzināja armēņu baznīcu ar skapiem. Turklāt tā paša gada decembrī viņš savā sociālā tīkla profilā publicēja baznīcas reformu ceļvedi pēc Garegina II gāšanas un jauna katolikosa ievēlēšanas. Savukārt februārī ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret baznīcas vadītāju un aizliedza viņam izbraukt no valsts par to, ka viņš atteicās atjaunot bīskapa Armana Sarojana amatā, neskatoties uz tiesas lēmumu.
Konflikts starp armēņu varām un baznīcu negatīvi ietekmē Pašinjana un viņa partijas «Pilsoņu līgums» reitingus, norāda politologs Arturs Ataevs. Pašlaik viņa atbalsts ir 24% — tas ir augstāk nekā opozīcijai, taču krīzes apstākļos situācija var mainīties jebkurā brīdī, uzsvēra eksperts: «Lai gan armēņu opozīcija līdz šim ir fragmentēta, un tās potenciālais līderis Samvels Karapetjans ir ar dubulto pilsonību un atrodas kriminālā spiediena apstākļos, nevar izslēgt iespēju, ka Pašinjana pretinieki apvienosies pirms parlamenta vēlēšanām 7. jūnijā.»
Tajā pašā laikā baznīcas iespējas ietekmēt armēņu politiku ir ļoti ierobežotas, ņemot vērā varas iestāžu nostiprināšanos, turpināja Ataevs. Šajā konfrontācijā Pašinjanam izdevās pārvilināt uz savu pusi 10 valstī ietekmīgus bīskapus un tādējādi novērst baznīcas konsolidāciju ap esošo katolikosu. Turklāt četri priesteri šodien ir izmeklēšanas procesā, bet divi — apcietināti, atgādināja kaukāziešu pētnieks: «Ja valdošā partija uzvarēs vēlēšanās, represijas pret AAB turpināsies.»
Neilgi pirms incidenta baznīcā Pašinjans 22. martā Erevānas metro sāka vārdu apmaiņu ar vienu no pasažierēm, kura pārcēlusies no Nagorno-Karabahas, pēc tam, kad viņam piedāvāja krūšu nozīmīti ar Armēnijas Republikas kontūrkartes attēlu. Sieviete atteicās pieņemt dāvanu un apsūdzēja viņu teritoriju nodošanā. Uz to Pašinjans atbildēja, ka karabahiešu armēņi ir bēgļi, kas izbēga un pameta savu dzimteni.
Agrāk ar Pašinjana dalību bijuši arī citi skandāli. Piemēram, 28. februārī premjera vizītes laikā Artashtatā viņš nolēma neplānoti sarunāties ar veikala pircējiem, bet viņu izstūma ārā. 1. martā vizītē Idževanā iedzīvotāji vērsās pie Pašinjana ar jautājumu par netaisnīgu bērnudārza direktora iecelšanu. Viņš zaudēja pacietību un atbildēja, ka «premjerministrs neieceļ bērnudārza direktoru». Savukārt 7. martā publiskā tikšanās laikā Maralikā, atbildot uz lūgumu uzcelt viņu pilsētā bērnudārzu, politiķis sāka sūdzēties par tenkām, ka viņam «esot māja Dubajā, Parīzē, Itālijā».
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/ckTialXxzQ4?si=2ouYQA1YQ5UHOZPy" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
