«Orbāna komanda ziņo Maskavai par ES Padomes sēdēm līdz sīkākajām detaļām»
Sarunas starp Eiropas valstu līderiem par drošību un enerģētiku pavadīja informācijas noplūdes uz Krieviju. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijjarto apstiprināja, ka regulāri pārrunā Eiropas Savienības sanāksmēs notiekošo ar Krievijas ārlietu ministru Sergiju Lavrovu. Kā raidījumā «Čehijas Radio» norādīja politologs Tomass Vaiss, Sijjarto bija piekļuve visdažādākajai informācijai.
Pēc The Washington Post ziņām, Ungārijas diplomātijas vadītājs Pēters Sijjarto pārtraukumos sarunās ar Eiropas kolēģiem regulāri pa telefonu informēja Krieviju par Eiropas Savienības valstu pārstāvju sanāksmju gaitu. Euronews servera datiem Sijjarto par saviem kontaktiem ar Krievijas diplomātijas vadītāju paziņoja pirms vēlēšanu pasākuma, uzsverot, ka ES lēmumi tieši ietekmē Ungārijas attiecības ar valstīm ārpus Savienības.
Saskaņā ar Politico ziņojumu pieci Eiropas diplomāti un ierēdņi apgalvoja, ka ES mēģina izslēgt Ungāriju no svarīgām sarunām, bažījoties, ka tā varētu izpaust informāciju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks nosauca Sijjarto rīcību par pazemojumu, savukārt Čehijas ārlietu ministra Pētra Majinkas vērtējumā Ungāra kolēģa kontakti ar Kremli nebija nosodāmi: «Vai tas ir patiesi vai teica uz televīzijas?» — izsmieklīgi reaģēja viņš uz izdevuma Novinky.cz jautājumu.
Kopš kara sākuma Ukrainā Pēters Sijjarto veica 16 oficiālas vizītes uz Maskavu, šī gada martā tikās ar Vladimiru Putinu, un Ungārijas nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju ir plaši zināma. Pašlaik EK pieprasa Ungārijai skaidrojumus.
Karola universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Eiropas studiju katedras politologs Tomass Vaiss norādīja, ka sen ir zināms — Ungārija ekonomisku iemeslu dēļ cenšas uzturēt labas attiecības ar Krieviju, precīzāk — tas ir aktuālās Ungārijas valdošās elites interesēs. Raidījumā «Čehijas Radio» viņš arī piebilda, ka Ungārijas valdība ilgstoši mēģinājusi spiest pārējo Eiropas Savienību, faktiski vilcinot noteiktu lēmumu pieņemšanu un «šantažējot» ES, galvenokārt cenšoties iegūt izdevīgāku piekļuvi līdzekļiem no Eiropas budžeta, kurus Ungārija bija zaudējusi demokrātijas draudu dēļ valstī. Tomēr šī ārpolitikas puse ir bijusi zināma jau ilgi.
Tomass Vaiss sacīja, ka aktīva koordinācija un informācijas nodošana no Eiropas sarunām Krievijas pārstāvjiem ir pavisam cita lieta. Viņš uzskata, ka, lai vestu sarunas ar Krieviju un spiestu ES, nav obligāti jākoordinē savas darbības ar Krieviju.
«Tas ir vēl viens, teiktu, pārāk tāls solis, kas būtiski grauj Ungārijas pārstāvju leģitimitāti.»
«Nevienam nav jābrīnās, ka Orbāna komanda ziņo Maskavai par ES Padomes sēdēm līdz sīkākajām detaļām. Mums par to jau sen bija aizdomas. Tieši tāpēc es sāku runāt tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un saku tieši tik daudz, cik vajag,» — paziņoja Donalds Tusks.
Cik sensitīva bija informācija, ko Ungārijas ārlietu ministrs varēja nodot Krievijai, un cik detalizēti ES plāni tiek apspriesti tieši Eiropas līderu sarunās?
«Tā bija ministru sapulce, kurā piedalījās arī Pēters Sijjarto un pārstāvēja Ungāriju. Protams, galījos lēmumus pieņem tieši ministri. Tas nozīmē, ka tehniskās pārrunas notiek zemākā līmenī — tie ir tehniski, birokrātiski jautājumi, bet, protams, ministriem ir pieejama absolūti visa informācija, jo tieši viņu lēmums ir galīgais juridiskais lēmums. Tātad viņam bija piekļuve jebkurai informācijai.»
- Vai ES var izslēgt Ungāriju no noteiktām sarunām? Kā tā var reaģēt šādā situācijā? Kādas aizsardzības iespējas tai ir pret pašu dalībvalsti, kas uzvedas kā ārvalstu aģents?
«Es teiktu, ka iespējas ir ļoti ierobežotas, jo Eiropas līgumi vispār neparedz šādu situāciju. Dalībvalsti izslēgt nevar. Ja valsts pārkāpj kādus pamatprincipus, teorētiski var atņemt balsstiesības. Tomēr no sarunām to izslēgt nav iespējams. Vienīgais, ko šobrīd var darīt pārējā ES daļa, — ir pārcelt jutīgās sarunas uz citiem forumiem, citām kabineta sapulcēm. Bet tas arī nozīmē, ka šādas sarunas nevar notikt. Nav iespējams pieņemt formālus lēmumus, ko apstiprina Padome, ja tajos piedalās Pēters Sijjarto, kurš ir Ungārijas ārlietu ministrs.»
Kā uzsvēra Tomass Vaiss — Ungārija, tāpat kā jebkura cita ES dalībvalsts, ir vērtība.
«Mēs vēlētos, lai Ungārija spētu tikt galā un paliktu Eiropas Savienībā, jo mēs redzējām, kādas problēmas Brexit radīja pārējām ES dalībvalstīm, ne tikai Apvienotajai Karalistei. Tāpēc, protams, mēs vēlamies, lai Ungārija paliktu ES daļa. Mums ir savā interesē, lai Ungārijas valdība uzvestos tā, lai mums būtu sajūta, ka tā patiešām vēlas būt Eiropas Savienības sastāvā.»
- Ungārija nav vienīgā valsts, kas ir draudzīga Kremļa virzienā. Pat Eiropas Parlamentā ir partijas, kas neslēpj labas attiecības ar Krieviju. Vai, jūsuprāt, ir iespējamas jaunas sensitīvas informācijas noplūdes?
«Es uzskatu, ka tādas noplūdes, protams, vienmēr ir iespējamas. Es arī uzskatu, ka viena lieta ir politiskas noplūdes, bet cita — juridiskas definīcijas, piemēram, valsts nodevība un tamlīdzīgi. Es ticu, ka dzīvojam demokrātijā. Tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības tikt ievēlētam un aizstāvēt tās intereses, kuras viņš aizstāv. Un tad ir Kriminālkodekss, un tam ir noteikti robežas. Tāpēc es neesmu speciālists, kurš varētu pateikt, kur sākas un kur beidzas kriminālatbildība,» — noslēdz Karola universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Eiropas studiju katedras politologs Tomass Vaiss.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru