Ārlietu ministrija nolēma «atcirst visu, kas kādreiz mūs saistīja ar agresoru valsti».
Ukrainas Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārtraukt 116 starptautisku līgumu darbību, kas agrāk noslēgti ar Krievijas, Baltkrievijas valdībām un NVS ietvaros. To paziņoja ārlietu ministrs Andrejs Sibiga.
Kā norādīja ministrs, Ārlietu ministrijas iniciatīvas rezultātā valdība pārtrauca 25 nolīgumu darbību, denonsēja trīs un izstājās no 88 starptautiskiem līgumiem.
No kopējā anulēto dokumentu skaita pieci attiecas uz Krieviju, 23 – uz Baltkrieviju, 87 ir slēgti NVS ietvaros. Tāpat apturēta viena trīspusēja līguma darbība starp Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju.
Šajā kontekstā Sibiga uzsvēra, ka Ukrainas līgumu tiesiskais pamats jāpielāgo kara realitātēm un jaunajai drošības arhitektūrai Eiropas kontinentā.
Ārlietu ministra vērtējumā, ņemot vērā nesenos prezidenta rīkojumus par izstāšanos no 31 līguma NVS ietvaros un 14 likumprojektus, kas reģistrēti Augstākajā Radā par 74 līgumu darbību pārtraukšanu, faktiski noslēdzas galvenais posms līgumiskā pamata saskaņošanā ar kara realitātēm.
«Tā ir mana principiālā nostāja kā ministram – atbrīvoties no visa, kas var vājināt Ukrainu, atcirst visu, kas kādreiz mūs saistīja ar agresoru valsti, būvēt nopietnu, stratēģisku un ilgtermiņa brīvās pasaules aizsardzības līniju pie Ukrainas austrumu robežas, bet vēl labāk – vēl tālāk aiz tās,» norādīja viņš.
Ukraina jau 2018. gadā pārtrauca dalību NVS statūta institūcijās, tomēr formāli saglabājās kā līgumslēdzēja puse vairākiem starpvalstu līgumiem.
Kopš tā laika valdība un parlaments sāka pakāpenisku šo vienošanos denonsēšanas procesu.
Ir zināms arī, ka Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu fonā Moldova sāka pakāpenisku izstāšanos no NVS un pēdējos gados denonsējusi desmitiem organizācijas ietvaros parakstītu vienošanos.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru