«Vispārēja neapmierinātība, dusmas par netaisnību un acīmredzama nabadzība pēdējos mēnešos»
- aprīlī kļūs skaidrs, kāda būs Bulgārijas politiskā ainava tuvākajos gados.
Tās jau ir astoņas parlamenta vēlēšanas piecu gadu laikā! Protams, bulgāri ir bezgalīgi noguruši no pastāvīgā politiskā krīzes stāvokļa valstī un dzīves līmeņa nepārtrauktas krišanās. Vēlētāju aktivitāte katastrofāli samazinājās ar katru jaunu priekšvēlēšanu kampaņu. Piemēram, 2024. gadā vēlēšanās nobalsoja tikai 2,3 miljoni cilvēku. Tomēr šoreiz situācija radikāli mainījusies. Sociologi prognozē gandrīz 50 % vēlētāju aktivitāti, kas nozīmētu vairāk nekā 3 miljonus cilvēku.
Šāds bulgāru entuziasms saistāms, pirmkārt, ar jaunas politiskās spējas parādīšanos — «Progresīvā Bulgārija», ko vadīja nesen amata atstājušais prezidents Rumen Radev. Paša ģenerāļa Radeva figūra, bijušā militārā pilota un kopš 2017. gada līdz nesenam laikam formāli valsts galvas statusā esošā cilvēka, kļuvusi par simbolu Bulgārijai. Jānorāda, ka prezidenta funkcijas valstī ir ļoti ierobežotas un lielākoties samazinās līdz formālai pārstāvniecībai. Izņēmums — prezidents kļūst par bruņoto spēku augstāko vadoni valsts iesaistīšanās kara stāvoklī gadījumā. Tajā pašā laikā Radevam izdevās saglabāt lielu popularitāti tautā, pateicoties līdzsvarotai un pragmatiskai politikai, kurai viņš konsekventi pieturējās. Viņa reitings būtiski pārsniedza jebkura pašreizējo Bulgārijas politiķa popularitātes līmeni.
Radev nepabeidza savu iepriekšējo termiņu un pameta amatu, lai stātos priekšā vēlēšanu cīņai kā jaunās politiskās spējas līderis. Savu soli viņš skaidri argumentēja — valsti jāglābj no korumpētas varas. Vietējā politiskā bonda "svētajā ģimenē" iesākās īsta satricinājuma vilnis. Problēma tāda, ka Bulgārijas parlamentārās partijas jau sen izveidojušas ko līdzīgu "augstākajai kastei" — noslēgtam klubam, kurā citiem nav pieejas.
No brīža, kad viņš negaidīti iejaucās reālajā politikā, Radev ievēro neparastu stratēģiju. Viņš neiesaistās strīdos ar oponentiem un publiski uzstājas visai reti. Taču galvenais — viņš vadīja mazu, līdz tam maz zināmu partiju «Progresīvā Bulgārija», atvedot līdzi lielu skaitu jaunu cilvēku, kuri nebija saistīti ar bezgalīgiem skandāliem vai apsūdzībām korupcijā. Cilvēkus, kas iepriekš atradās ārpus politikas, bez jebkurām "skeletiem skapī".
Savus galvenos programmas tezēs Radev izklāstīja tikšanās laikā ar vēlētājiem otrajā lielākajā Bulgārijas pilsētā — Plovdivā.
Pēc viņa teiktā politiskā klase spējusi atturēt bulgārus no vēlēšanu iecirkņiem. «Šo gadu laikā oligarhija sagrāva tūkstošiem uzņēmēju sapņus. Cilvēki ar izbrīnu skatās uz saviem rēķiniem par elektrību un ūdeni. Tagad ir īstais brīdis atcerēties, kas atņēma viņiem tiesības uz referendumu,» — norādīja Radev.
Referendums, par kuru runāja «Progresīvās Bulgārijas» līderis, bija domāts, lai atbildētu uz jautājumu — vai paši bulgāri vēlas iestāties eirozonā un vai viņi ir gatavi atteikties no nacionālās valūtas — levu. Šādu referenduma rīkošanu pieprasīja opozīcijas partijas un pats Radev, vēl būdams prezidenta statusā. Parlamentārās vairākuma lojālākie deputāti neļāva sarīkot vispārēju balsu nodošanu visā valstī.
Radev norādīja uz "vispārēju neapmierinātību, dusmām par netaisnību un acīmredzamu nabadzības pieaugumu pēdējos mēnešos":
— «Šodien mēs sākam svarīgāko cīņu mūsu dzīvē. Cīņu par Bulgāriju. Mērķis ir skaidrs: gāzt oligarhiju, atgūt savu valsti, stiprināt likumu, demokrātiju un pilsoniskās brīvības, un lai Eiropas Bulgārijā nebūtu nabagu.»
Rezultātu prognozēt mēģināja daudzi. Daži paredzēja Radeva neveiksmi. Tomēr pēc pirmajiem socioloģiskajiem pētījumiem skeptiķu vārdiem kļuva mazāk svara…
Nesenais iedzīvotāju aptaujas rezultāts, ko veica aģentūra «Мяра», kā arī visi iepriekšējie analītiskie dati, piešķir pirmo vietu priekšvēlēšanu cīņā — Radevam un viņa partijai, ar sabiedrības atbalstu vairāk nekā 30 %. Ilgstošie vairāku gadu līderi būtiski atpaliek no «Progresīvās Bulgārijas». Partija GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisko attīstību) un viņu sabiedrotie var rēķināties ar aptuveni 19 % vēlētāju atbalstu. Trešajā vietā politiskā kustība «Turpinām pārmaiņas» (PP), ar mazāk nekā 13 % balsu. Vēl vairākām partijām ir izredzes iekļūt jaunajā Nacionālās sapulces sastāvā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/AXc6ja62z90?si=rbYquDG85szHzrFc" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
