Attiecībās ar Ungāriju, Eiropas Savienībā (ES) vadzis ir tuvu lūšanai, lai gan visu laiku ir centieni atrast kopīgu valodu, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja bijušais ES enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.
Viņš noliedza, ka kaut kas varētu notikt līdz 12. aprīlī paredzētajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Taču pēc vēlēšanām situācija saasināsies, un, ja Ungārijas valdības attieksme nemainīsies, varētu tikt iedarbinātas procedūras par balstiesību atņemšanu.
"Neviens negrib sākt balstiesību atņemšanu, jo tas ir pret solidaritāti, pret ES būtību. Taču fakti ir fakti un politika ir politika, un lēmumi būs jāpieņem," teica Pieblags.
Jautāts, vai Ungārijas pozīcija, mēģinot bloķēt sankcijas Krievijai un palīdzību Ukrainai, ir saistīta vien ar tās atkarību no Krievijas energoresursiem, Piebalgs norādīja, ka šo atkarību ir veidojusi pati Ungārija un līdz šim arī tā to nav mēģinājusi mazināt.
"Izveidot kodolreaktoru kopā ar "Rosatom", tāpat kā pastiprināt līgumus par gāzes piegādēm, ir Ungārijas pašas lēmums. Taču ES likumi liks ungāriem atteikties no gāzes un naftas atkarības. Līdz ar to enerģētika jānoliek malā un jāskatās politikas virzienā. Un Ungārijas politiskā attieksme ir krasa daudzu ES kopīgo lēmumu bloķēšana. Protams, pēc brīža viņi savu veto atsauc, tādējādi izvairoties no balstiesību atņemšanas," sacīja Piebalgs, atgādinot, ka ES ir pieņēmusi likumus, kas izbeidz jebkādus Krievijas gāzes pirkumus no 2027. gada 1. novembra, un vairs nav pieļaujami izņēmumi.
Jau vēstīts, ka pēc energoresursu cenu kāpuma, ko izraisīja karadarbība Tuvajos Austrumos, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns aicināja ES apturēt sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram.
