Kazahstānā notika republikāniskais referendums par jaunas Konstitūcijas pieņemšanu. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem lielākā daļa valsts pilsoņu atbalstījusi jaunā Pamatlikuma pieņemšanu.
Pēc 16. marta rīta datiem par jauno Konstitūciju nobalsojuši 7 954 667 pilsoņi jeb 87,15 % no visiem balsojušajiem. Pret balsojuši 898 099 vēlētāji.
Šos provizoriskos rezultātus paziņoja referenduma Centrālās komisijas priekšsēdētājs Nurlans Abdirovs.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem vēlētāju aktivitāte sasniedza aptuveni 73,24 %. Kopumā referendumā piedalījās apmēram 9,13 miljoni vēlētāju no 12,46 miljoniem reģistrēto balsstiesīgo.
Ārvalstīs dzīvojošo Kazahstānas pilsoņu aktivitāte bija vēl augstāka. Tiek ziņots, ka 54 valstīs balsojuši 12 740 Kazahstānas pilsoņi, kas veidoja 88,6 % no ārvalstīs reģistrētajiem vēlētājiem.
Daudzi starptautiskie novērotāji un ārvalstu mediju pārstāvji, tostarp portāla bb.lv žurnālisti, norādīja, ka balsošanas process Kazahstānā tika organizēts atbilstoši noteiktajām procedūrām un vēlēšanu iecirkņos tika nodrošināta nepieciešamā caurspīdība.
Novērotāji un žurnālisti arī pievērsa uzmanību jauniešu aktīvai līdzdalībai referendumā. Eksperti to daļēji skaidro ar uzsvaru, ka jaunā Konstitūcija būs pamats valsts attīstībai nākamajām paaudzēm. Tādēļ jaunās paaudzes interese par balsojumu tiek vērtēta kā loģiska un saprotama.
Referendumā piedalījās Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs.
Kas notiks tālāk?
Pēc provizorisko rezultātu paziņošanas referenduma Centrālajai komisijai jāveic pilnīgs balsu skaitīšanas process un jāapstiprina galīgie oficiālie rezultāti.
Pēc to publicēšanas jaunā Konstitūcija stāsies spēkā. Plānots, ka tas notiks 2026. gada 1. jūlijā.
Par jauno Konstitūciju
Grozījumi skar aptuveni 84 procentus Kazahstānas Konstitūcijas teksta.
Starp būtiskākajiem jaunievedumiem ir viceprezidenta institūta ieviešana, pāreja uz vienpalātas parlamentu — Kurultaju, kā arī jaunas konsultatīvas institūcijas izveide — Kazahstānas Tautas padome.
Mainītas arī prasības kandidātiem uz prezidenta amatu. Turpmāk kandidātam jābūt Kazahstānas pilsonim no dzimšanas, vismaz 40 gadus vecam, jāprot kazahu valoda, jābūt ar augstāko izglītību un pēdējos 15 gadus jādzīvo valstī. Papildus noteikts, ka kandidātam jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei valsts dienestā vai ievēlētā amatā. Saglabājas arī norma, ka prezidents tiek ievēlēts uz vienu septiņu gadu pilnvaru termiņu.
Jaunā Pamatlikuma redakcija paredz arī viceprezidenta amata atjaunošanu, vienlaikus atceļot valsts padomnieka amatu, kuru pašlaik ieņem Erlans Karins. Viceprezidenta amats Kazahstānā jau pastāvēja laikā no 1991. līdz 1996. gadam. Saskaņā ar jauno Konstitūciju viceprezidenta galvenais uzdevums būs palīdzēt valsts vadītājam sadarbībā ar parlamentu un valdību, bet citas pilnvaras noteiks prezidents.
Šī amata atjaunošana maina arī varas pārmantošanas kārtību valstī. Ja prezidents priekšlaikus pārtrauc pildīt savus pienākumus, viņa pilnvaras vispirms pārņem viceprezidents. Ja tas nav iespējams, pienākumi pāriet parlamenta priekšsēdētājam, bet pēc tam — premjerministram.
Konstitūcija paredz arī izmaiņas likumdevējvaras struktūrā. Līdzšinējā divpalātu parlamenta — Mažilisa (apakšpalāta) un Senāta (augšpalāta) — vietā tiks izveidots vienpalātas parlaments Kurultajs. Tajā būs 145 deputāti, kuru pilnvaru termiņš būs pieci gadi. Par deputātu varēs kļūt Kazahstānas pilsonis, kas sasniedzis 25 gadu vecumu un vismaz pēdējos desmit gadus dzīvojis valstī. Bez Kurultaja piekrišanas deputātus nedrīkstēs aizturēt, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības.
Tāpat tiks izveidota jauna institūcija — Kazahstānas Tautas padome. Tās uzdevums būs sniegt ieteikumus par svarīgiem iekšpolitikas jautājumiem, veicināt sabiedrības saliedētību, iesniegt likumdošanas iniciatīvas Kurultajam un rosināt vispārnacionālu referendumu rīkošanu.
Referenduma laikā tika reģistrēta augsta vēlētāju aktivitāte.
Konstitūcijā iekļautas arī vairākas būtiskas normas:
-
Dubultpilsonības un daudzkārtējas pilsonības aizliegums. Iepriekš šāds statuss vienkārši netika atzīts, bet turpmāk tas var kļūt par pamatu Kazahstānas pilsonības un pases anulēšanai.
-
Jaunajā Konstitūcijā precizēta arī laulības definīcija — tā noteikta kā brīvprātīga un vienlīdzīga savienība starp vīrieti un sievieti.
-
Veikti arī precizējumi attiecībā uz krievu valodas statusu. Konstitūcija, tāpat kā līdz šim, nosaka, ka kazahu valoda ir valsts valoda. Tomēr grozīts formulējums par valodu lietojumu valsts iestādēs: iepriekš tika norādīts, ka krievu valodu izmanto “līdzās kazahu valodai”, bet jaunajā redakcijā — “kopā ar kazahu valodu”. Šo atšķirību skaidro ar to, ka pirmais formulējums paredz vienlīdzīgu lietošanas statusu, savukārt otrais — kopīgu lietojumu, ne vienmēr uz pilnīgi vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Gatavojoties referendumam, Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs komentēja arī krievu valodas statusa izmaiņas. Viņš uzsvēra, ka pats fakts, ka jaunās Konstitūcijas teksts publicēts gan kazahu, gan krievu valodā un abām versijām ir vienāds juridiskais spēks kā oficiālam dokumentam, jau ir pietiekams un neprasa papildu skaidrojumus.
