Izglītības un kultūras ministrija uzskatīja rezultātu par tik satraucošu, ka izveidoja ekspertu grupu.
Četras balles no desmit. Tieši tādu vērtējumu savai dzīvei pirms pāris gadiem būtu devis 23 gadus vecais Samuēls Klemetti.
Toreiz Klemetti dzīvē bija daudz smagu pārdzīvojumu: tuvinieku nāve, attiecību izjukšana. Tā ietekmēja arī mācības.
«Nekas īsti nesanāca. Es netiku galā ar ikdienas lietām, nevarēju par sevi parūpēties. Es biju pilnīgi viens savā bēdā. Sāka parādīties panikas lēkmes, un es sapratu, ka man vajadzīga palīdzība, es vairs netieku galā,»
Pateicoties intensīvai terapijai, tunelī sāka parādīties gaisma. Terapijā Klemetti iemācījās likt savu labklājību prioritātē un apzinājās savu vērtību.
Apmierinātība ar dzīvi pieauga līdz astoņiem punktiem.
«Ir kur augt, bet kopumā viss ir ļoti labi. Mācības notiek pēc grafika, man ir dzīvesvieta, un finansiālā situācija ir salīdzinoši stabila,»
Neapmierinātība lielāka nekā jebkad
Jauniešu apmierinātība ar savu dzīvi atrodas vēsturiskā minimumā: tādi ir jaunākā jauniešu barometra dati.
Tikai seši procenti aptaujāto jauniešu novērtēja savu dzīvi ar desmit. Deviņnieku izvēlējās 24 procenti jauniešu. Tas ir sliktākais rezultāts visa aptaujas vēsturē.
Vien pirms desmit gadiem vairāk nekā puse jauniešu vērtēja savu dzīvi ar desmit vai deviņiem punktiem. Nekad iepriekš aptaujas gaitā jaunieši nebija tik bieži norādījuši vērtējumus zem septiņiem.
Tāpat kā Samuēls Klemetti, pagājušajā gadā astoņnieku savai dzīvei piešķīra trešdaļa jauniešu.
Klausoties Klemetti, ir viegli saprast, kas varētu izraisīt šo parādību.
«Man šķiet, ka jaunieši pēdējos gados iet no krīzes uz krīzi. Nebija ne mirkļa, kad mierīgi varētu nopūsties un padomāt, uz ko tu vispār tiecies. Pastāvīgi notiek kādas plašas lietas, kas liek nervozēt,»
Pēc statistiķa Konstas Haponena teiktā, viens pēc otra sekojošas sabiedriskās krīzes var daļēji izskaidrot rezultātu.
«Jauniešu barometrs neatbild uz jautājumu, kāpēc tas tā ir. Tomēr tas droši var norādīt, ka iemesls nav tikai, piemēram, sociālie tīkli, jo apmierinātības kritums sākās ilgi pirms viedtālruņu izplatības,»
Nodarbinātība — jauniešu galvenā rūpe
Aptaujā pirmo reizi noskaidroja, kādu spiedienu jaunieši izjūt un no kā tas cēlies.
Visvairāk jauniešus stresē nodarbinātība. Pēc barometra datiem — līdz pat 70 procenti izjūt spiedienu darba meklēšanas dēļ.
Vairāk nekā puse jauniešu izjūt spiedienu dēļ nepieciešamības labi izskatīties un iegūt izglītību. Gandrīz puse izjūt spiedienu tāpēc, ka sabiedrībā jātiek galā kā ekstravertam, vai baidās, vai pietiks spēka satikties ar draugiem.
Sievietes visos punktos izjūt spiedienu vairāk nekā vīrieši. Piemēram, 20–24 gadu vecuma sievietēm līdz pat 85 procenti izjūt spiedienu saistībā ar darba meklēšanu, kamēr tāda paša vecuma vīriešiem šo stresu izjūt 65 procenti.
«Viņi vienkārši vairs neuzdrošinās cerēt»
Optimizms attiecībā uz nākotni arī ir nokrities līdz rekordzēm.
Samuēlu Klemetti uztrauc, cik strauji var saasināties pasaules konflikti. Pēc viņa teiktā, kara bailes jūtamas pat Somijā.
«Politiskā situācija pāris gadu laikā kļuvusi ārkārtīgi neciešama. Jaunieši pārstāj ticēt nākotnei, šķiet, ka spēle jau zaudēta. Viņi vienkārši vairs neuzdrošinās cerēt,»
Jauniešu optimisms par savu nākotni nokrita līdz vēsturiskam minimumam jau iepriekšējā 2024. gada aptaujā.
Izglītības un kultūras ministrija uzskatīja rezultātu par tik satraucošu, ka izveidoja ekspertu grupu, lai noskaidrotu cēloņus un atrastu veidus situācijas uzlabošanai. Darba grupas gala ziņojums tiks publicēts martā.
Pēdējās aptaujas rezultātā jauniešu ticība savai nākotnei nostiprinājās. Tagad uz nākotni ar optimisma skatienu raugās 62 procenti jauniešu, kamēr iepriekšējā gadā šo rādītāju veidoja 54 procenti tiešsaistē aptaujāto un 61 procents respondentu, kas atbildēja pa telefonu.
Samuēls Klemetti arī tic savām ilgtermiņa perspektīvām pēc grūtajiem gadiem.
«Pāris gadus atpakaļ es nevarēju iedomāties neko no nākotnes. Tagad, kad es pamazām esmu pārvarējis dzīves grūtības, es atkal ticu, ka nākotnē ir kaut kas arī man,»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru