Tiek saskaņota ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Baltkrievijas jautājumos Džona Kola vizīte Lietuvā, otrdien žurnālistiem teica Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.
"Manā rīcībā esošā provizoriskā informācija liecina, ka viņš ieradīsies, taču neuzskatīsim, ka tas ir ar 100% garantiju, jo vizīte tika plānota arī iepriekšējā reizē, taču pēdējā brīdī to atcēla," klāstīja premjerministre.
Portāls "Delfi.lt", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja, ka Kols Viļņu apmeklēs 18. martā un pēc tam dosies uz Minsku.
Lietuva jau iepriekš ir lūgusi ASV palīdzību, lai atrisinātu jautājumus saistībā ar kontrabandas baloniem no Baltkrievijas un Minskas režīma aizturētajiem Lietuvas uzņēmumu kravas automobiļiem.
Lietuvas uzņēmumi bažījas, ka Baltkrievija sāks īstenot savus draudus un sāks konfiscēt kopš oktobra aizturētos kravas automobiļus. Saskaņā ar Nacionālās autotransporta uzņēmumu asociācijas "Linava" informāciju kravas automobiļu un puspiekabju konfiskācija varētu sākties otrdien, 10. martā.
Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām pārvietoties valsts teritorijā, reaģējot uz Lietuvas lēmumu pagājušā gada oktobra beigās slēgt robežkontroles punktus kontrabandas balonu draudu dēļ. 10. novembrī tika paziņots, ka par katru stāvošu Lietuvas kravas automašīnu tiks iekasēta ikdienas maksa 120 eiro apmērā. Ja stāvlaukuma maksa netiks apmaksāta, Minska ir draudējusi pēc četriem mēnešiem konfiscēt transportlīdzekļus.
Valsts krīžu vadības centra aplēses liecina, ka, pamatojoties uz "Linavas" atjaunināto sarakstu par 1418 transportlīdzekļiem, no oktobra beigām līdz 27. februārim 550 Lietuvas kravas automašīnas un puspiekabes, kas netika izlaistas no Baltkrievijas, nebija atgriezušās Lietuvā, bet 868 jau bija atgriezušās.
Tikmēr saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko "Linava" apkopojusi no uzņēmumiem, kuri sniedza informāciju, Baltkrievijā joprojām ir iestrēguši 1472 kravas automobiļi un puspiekabes.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembra vidū ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos paziņoja par sankciju atcelšanu Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma eksportam. ASV sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram spēkā stājās 2021. gadā - gadu pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās par uzvarētāju nelikumīgi tika pasludināts Aleksandrs Lukašenko. Tad visām ASV fiziskām un juridiskām personām bija jāpārtrauc darījumi ar Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāju "Belarusjkaļij".
- gadā arī Eiropas Savienība ieviesa sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram.
Pēc Kola paziņojuma decembrī politiskie novērotāji sāka spekulēt, ka Vašingtona varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Lietuvu, lai tā atļautu atsākt mēslojuma tranzītu caur Klaipēdas ostu. Kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" produkcija tika transportēta caur Lietuvu un Klaipēdas ostu līdz 2022. gada februārim, kad Lietuva apturēja tranzītu, atsaucoties uz ASV sankcijām un citiem valsts drošības apsvērumiem.
Rudenī un decembra sākumā Viļņas lidosta vairākkārt bija spiesta apturēt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos cigarešu kontrabandas balonu no Baltkrievijas dēļ, taču no decembra vidus pēc Kola vizītes Baltkrievijā tādu gadījumu skaits būtiski samazinājās. Pēc vizītes Kols paziņoja, ka autoritārais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apsolījis pārtraukt kontrabandas gaisa balonu palaišanu uz Lietuvu.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka kontrabandas balonu palaišana ir Minskas hibrīduzbrukums.
