Federālā padome izmanto konstitūcijā paredzētās pilnvaras, lai ieviestu pasākumus ārkārtas tiesiskajā kārtībā.
Attiecībā uz Krieviju Šveice ievēro Eiropas Savienības (ES) sankciju politiku, regulāri ieviešot jaunus ierobežojumus, kas ir identiski ES iepriekš pieņemtajām pakotnēm.
Mazāk tiek izcelts fakts, ka Šveices tirdzniecības ierobežojumi attiecas arī uz Ukrainu.
Turklāt Šveices valdība nevēlas, lai tirdzniecības sankcijas pret Ukrainu zaudētu spēku, tāpēc plāno mainīt to tiesisko režīmu. Proti — pārcelt to regulējumu no ārkārtas tiesiskā režīma uz federālu likumu.
Šis likums būs pārbaudījums gan Šveices politiķiem, gan sabiedrībai.
Vai viņi, principa vārdā par neitralitāti, būs gatavi faktiski vienlīdzīgi attiekties pret agresoru un upuri?
Sankcijas neitralitātes vārdā
Pēc Krievijas pilna mēroga agresijas pret Ukrainu Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pret agresores valsti.
Lielākajai daļai šo pasākumu pievienojās arī Šveice.
Sankcijas pret Krieviju attiecas ne tikai uz militāro tehniku (tankiem, munīciju vai kaujas lidmašīnām), bet arī uz ļoti plašu preču un pakalpojumu klāstu.
Bez bruņojuma šajā sarakstā ir arī divdomīgas nozīmes tehnoloģijas, ko izmanto gan civilajā, gan militārajā jomā. Piemēram, pie tiem pieder bruņuvesti, aizsargķiveres vai maskēšanās tīkli. Sarakstā iekļautas arī noteiktas aviācijas degvielas šķirnes un atsevišķas ķīmiskas vielas.
ES sankciju mērķis ir liegt šādu preču piegādi Krievijai un tādējādi piespiest to pārtraukt agresīvo karu pret Ukrainu.
Tomēr, papildus un ierobežotā apmērā, Šveice attiecina šo ierobežojumu darbību arī uz Ukrainu.
Federālā padome (valsts valdība) to skaidro ar neitralitātes prasībām. Valdībā norāda: «Šveicei vienkārši „nav citas izvēles“.»
Bernes universitātes valsts un starptautisko tiesību profesors Jorgs Künzli skaidro, ka Federālā padome, lai gan sekoja ES sankcijām pret Krieviju, nevēlējās atcelt vai mazināt Šveices neitralitātes principus.
"Tāpēc Federālā padome uzskatīja par pienākumu noteikt tirdzniecības ierobežojumus arī attiecībā uz Ukrainu preču jomā, kas ir militāri nozīmīgas," saka eksperts. Tomēr ar šādu valdības loģiku piekrituši tālu ne visi.
Prof. Künzli precizē: skaidri izteiktas agresīvas kara gadījumā Federālā padome varētu interpretēt neitralitāti, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos nostiprināto spēka pielietošanas aizliegumu.
Tad Šveice aprobežotos ar militārās tehnikas piegāžu aizliegumu abām konfliktā iesaistītajām pusēm. "Tas būtu saderīgi ar neitralitātes politikas būtību," norāda Jorgs Künzli.
Tas nozīmētu, ka, lai gan Ukraina nesaņemtu no Šveices militāro tehniku, tā tomēr varētu saņemt citas preces, tostarp tās, kas nepieciešamas aizsardzībai.
Pagaidu režīma beigas
Pastāv vēl viena acīmredzama neatbilstība Šveices pieejā. Ja sankcijas pret Krieviju tiek ieviestas uz skaidra tiesiskā pamata — embarga likuma, tad sankcijām pret Ukrainu šāds tiesiskais pamats nepastāv.
Šādā situācijā Federālā padome izmanto konstitūcijā paredzētās pilnvaras rīkoties ārkārtas tiesiskajā kārtībā un kopā ar katru ES sankciju paketi izsludina attiecīgu valdības rīkojumu.
Taču ir viena nianses: Šveices tiesību akti ierobežo ārkārtas tiesiskā režīma darbības termiņu līdz četriem gadiem. Tas nozīmē, ka tagad Šveicei vai nu jāatceļ šis noteikums, vai arī tas jānosedz likumdošanā.
Tieši tāpēc Federālā padome plāno pārvietot tirdzniecības sankcijas pret Ukrainu, kas ieviestas ārkārtas tiesiskajā kārtībā, uz federāla likuma formu.
Attiecīgais likumprojekts pašlaik atrodas sabiedriskās apspriešanas un starpresoru saskaņošanas stadijā. Tikai pēc tam tas tiks iesniegts parlamentam.
Vienādot agresoru un upuri?
Likumprojekta par tirdzniecības sankcijām pret Ukrainu konsultāciju procedūra rādīs, vai šo iniciatīvu atbalsta valsts politiskās partijas, kā arī sabiedriskās organizācijas un uzņēmējdarbība.
Nacionālās padomes deputāts no labējās Šveices Tautas partijas (SVP) Mauro Tuena sveicina šāda likuma sagatavošanu.
Pēc viņa teiktā, sankcijām jāattiecas vai nu uz abām pusēm, vai uz nevienu, un vienpusēja pieeja nav pieļaujama. Viņaprāt, viss tas izriet no neitralitātes tiesiskajiem pamatiem.
«Ļoti pareizi, ka tagad parādās šis likums,» saka Mauro Tuena.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru