Vācija atceļ sociālos pabalstus iepriekšējā veidā 0 88

Vācijā vairs netiks izmaksāts pilsoniskais pabalsts «Bürgergeld» tā pašreizējā formā. Bundestāgs apstiprināja likumprojektu, kas paredz jauna pamata sociālās nodrošināšanas pabalsta ieviešanu. Pagājušā gada decembra vidū šo dokumentu, ko bija iesniegusi Federālās Republikas Vācijas darba ministre Berbela Basa no Sociāldemokrātu partijas (SPD), kas ir valdības koalīcijas dalībniece, apstiprināja ministru kabinets. Kas mainīsies pēc likuma stāšanās spēkā un vai tas nozīmē, ka «Bürgergeld» saņēmēji paliks bez sociālās palīdzības?

Kuru tieši skars jaunais likums

Vācijā bezdarbniekiem ir divi sociālās nodrošināšanas veidi: bezdarba pabalsts (Arbeitslosengeld) un tā dēvētais pilsoniskais pabalsts (Bürgergeld). Pirmais pabalsts tiek izmaksāts tiem, kuri salīdzinoši nesen zaudējuši darbu. Tā apmērs ir aptuveni divas trešdaļas no pēdējās algas, un pabalsts tiek maksāts, kamēr cilvēks neatrod jaunu darbu — bet ne ilgāk par diviem gadiem.

Ja cilvēks ilgstoši paliek bezdarbnieks, viņam vietā no Arbeitslosengeld izmaksā Bürgergeld, ko līdz 2023. gadam sauca par bezdarba pabalstu II vai tautā — Hartz IV. Tā ir sociālā palīdzība, ko valsts sedz no budžetā iekasētajiem nodokļiem. Vācijā tā tiek piešķirta visiem cilvēkiem, kuri paši nespēj nodrošināt iztikas minimumu. Pilsonisko pabalstu «Bürgergeld» Vācijā saņem vairāk nekā 5,5 miljoni cilvēku, tajos skaitā aptuveni 3,95 miljoni darba spējīgu pieaugušo. Tie būs tie, kuriem jaunais likums stāsies spēkā.

Līdz 2015. gadam trīs ceturtdaļas pilsoniskā pabalsta saņēmēju bija Vācijas pilsoņi. 2025. gadā — tikai 52 %. Migrantu un bēgļu īpatsvars, kuriem nepieciešams Bürgergeld, pēdējo desmit gadu laikā nemitīgi pieauga, īpaši kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. 2025. gada oktobrī Vācijā dzīvoja 1,26 miljoni ukraiņu bēgļu. Ukraiņi veido 13 % no visiem Bürgergeld saņēmējiem — tā ir lielākā grupa. Sīrieši ir 9 %, afgāņi un turki — aptuveni pa 3,5 %.

Kas mainīsies saņēmējiem?

Ar likuma stāšanos spēkā mainīsies ne tikai pabalsta nosaukums. Pirmkārt, saņēmējiem būtiski tiks stingrāk regulētas noteikumu prasības un nosacījumi. «Bürgergeld» tiks pārveidots par pamata sociālās atbalsta sistēmu darba meklētājiem. Saņēmēju pienākumi un sankcijas par nesadarbošanos vai neierašanos uz konsultācijām darba centru tiks pastiprinātas.

Sankcijas atšķirsies tiem, kas neieraodas uz nodarbinātības tikšanām, un tiem, kas atteicas strādāt. Neierašanās pirmajā tikšanās reizē darba centrā novērsīsies ar atkārtotu izsaukumu. Neierašanās uz otro tikšanos samazinās naudas izmaksas par 30 %. Pēc trešās neierašanās naudas izmaksas tiks pilnībā pārtrauktas. Ja cilvēks neparādās arī nākamajā mēnesī, tiks pārtraukta arī mājokļa un apkures apmaksa. Tajā pašā laikā pabalsta saņēmējam būs jānodrošina iespēja sniegt skaidrojumu — piemēram, pa tālruni vai personīgi.

Naudas izmaksas tiks pārtrauktas arī tiem, kas bez cienījama iemesla atsakās no piedāvātā pieņemama darba. Tomēr paredzēti izņēmumi, piemēram, veselības stāvokļa dēļ. Cilvēki ar psihiskām slimībām tiks pasargāti no pilnīgas pabalsta zaudēšanas.

Stingrāka pieeja paredzēta arī attiecībā uz pabalstu saņēmēju mantu. Likumprojekts atceļ fiksēto atvieglojumu periodu, kurā netiek ņemti vērā personīgie uzkrājumi. Turpmāk, pirms saņemt pabalstu, pretendents būs spiests izmantot savus ienākumus un īpašumus. Aizsargāto uzkrājumu apmērs tiks noteikts atkarībā no vecuma. Izdevumus par dzīvesvietu plānots atzīt tikai nelielā apmērā. Tāpat tiek atcelts atvieglojumu periods pārmērīgu īres izmaksu segšanai.

Vai pabalsta apmērs saglabāsies?

Vientuļi cilvēki pašlaik saņem 563 eiro mēnesī. Pāri — pa 506 eiro uz personu. Tāpat tiek izmaksāti pabalsti bērniem, kas dzīvo šādās ģimenēs — no 357–471 eiro mēnesī atkarībā no vecuma. Jaunais likums tos neietekmēs. Vientuļie vecāki (tēvi vai mātes), kas audzina bērnus vieni, kā arī grūtnieces saņem nedaudz vairāk. Valsts sedz arī pilsoniskā pabalsta saņēmēju izdevumus par atbilstoša lieluma mājokli, apkuri, ūdeni un citus komunālos pakalpojumus. Piemēram, pāris ar diviem bērniem saņem aptuveni 2 700 eiro mēnesī, ieskaitot īres maksu 850 eiro apmērā.

Vācijas federālā valdība izmaksām Bürgergeld tērē no federālā budžeta aptuveni 51 miljardu eiro gadā. No reformas būtisku ietaupījumu negaida. 2026. gadā federālo varu, zemju, pašvaldību un Federālās darba aģentūras izdevumi kopumā plānoti samazināties par 86 miljoniem eiro, bet 2027. gadā — par 70 miljoniem eiro. Nākamajos gados savukārt prognozē izdevumu pieaugumu attiecīgi par 11 un 9 miljoniem eiro.

Kas mainīsies ukraiņiem

Saskaņā ar Federālās darba aģentūras datiem līdz 2025. gada martam tiesības saņemt pilsonisko pabalstu bija 701 tūkstotis ukraiņu bēgļu. No tiem 502 tūkstoši bija darba spējīgi iedzīvotāji, t. i., vecumā no 15 līdz 66 gadiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to skaits samazinājies aptuveni par 4 300 cilvēkiem. Politiķi jau ilgi diskutē, vai pilsoniskais pabalsts neveicina ukraiņiem mazāk tiekties pēc darba.

Kā minēts, 58 % no darba spējīgajiem ukraiņiem, kas saņem pabalstu, mēģina atrast darbu palīgdarbos, kam parasti profesionāla izglītība nav nepieciešama. Vēl 36 % meklē kvalificētu darbu. Turklāt 2025. gada maijā aptuveni 24 tūkstoši Ukrainas pilsoņu apmeklēja Vācijas darba aģentūras (Jobcenter) piedāvātās vācu valodas kursus. Tomēr tagad šo kursu apmaksu valsts nodrošinās ne visiem.

Saskaņā ar jauno likumu ukraiņu bēgļi, kas ieradās Vācijā pēc 2025. gada 1. aprīļa, nesaņems «Bürgergeld», bet iekļausies likuma par politiskā patvēruma meklētāju pabalstiem regulējumā. Tā apmērs ir 410 eiro mēnesī.