Jaunajam Čīles prezidentam būs jāatbild uz nopietniem ASV un Ķīnas izaicinājumiem 0 57

Izklausās, ka Čīle ir nonākusi sarežģītā ģeopolitiskā krustcelē. Santjago ASV joprojām ir lielākais ārvalstu investors, savukārt Ķīna — galvenā tirdzniecības partnere. Tieši šī divdabīgā situācija izraisījusi jaunu spriedzes vilni: Baltā māja paudusi neapmierinātību ar zemūdens digitālā kabeļa projektu, kura īstenošanā iesaistījušās ķīniešu kompānijas, vēsta CNBC.

Situācija saasinājās pēc ASV valsts sekretāra Marko Rubio paziņojuma. Viņš pavēstīja, ka Donalda Trampa administrācija ievieš vīzu ierobežojumus pret trim čīliešu amatpersonām, kas saistītas ar šo projektu. Vašingtonā lēmumu skaidroja ar reģionālās drošības apsvērumiem un potenciālajiem riskiem, ko, pēc ASV puses domām, var radīt ķīniešu struktūru iesaiste stratēģiskās infrastruktūras būvniecībā.

Kreisais Čīles prezidents Gabriels Boričs (1986), kurš pametīs amatu 11. martā, asi kritizēja Vašingtonas lēmumu. Viņš noraidīja apsūdzības, ka Santjago it kā atbalstītu darbības, kas varētu apdraudēt valsts paša drošību vai reģiona stabilitāti.

Kā ziņots, ASV ierobežojumi skāra, cita starpā, transporta un telekomunikāciju ministru Huanu Karlosu Muņosu. Divu citu amatpersonu vārdus neatklāja.

Tomēr Vašingtona no savas pozīcijas neatsacījās. ASV vēstnieks Čīlē Brendons Džads paziņoja žurnālistiem, ka ASV var rīkoties patstāvīgi, ja uzskata, ka ir apdraudēta reģionālā drošība.

Spriedze saasinājās ārkārtīgi jutīgā brīdī. Līdz Latīņamerikas valstu līderu sammitam Maiami bija palikušas vien dažas dienas, bet līdz varas nodošanai Santjago — apmēram divas nedēļas: 11. martā amatā stāsies ievēlētais prezidents Hosē Antonio Kasts (1966), labējais liberālis.

Jaunajai administrācijai tas kļūst par pirmo nopietno ārpolitisko izaicinājumu. Konflikts ap digitālo infrastruktūru faktiski nosaka toņu Santjago nākotnes attiecībām ar Vašingtonu un Pekinu.

Eksperti norāda, ka Donalda Trampa rīcība pārsniedz divpusējo strīdu. Pie pastiprinošās konkurences ar Ķīnu ASV rāda Latīņamerikas valstīm, ka lēmumi par stratēģisko infrastruktūru tiks uztverti kā ģeopolitisks elements.

Pēc Verisk Maplecroft vadošā Amerikas valstu analītiķa Mariano Mačado vērtējuma, pašreizējā spriedze pirmkārt ir signāls jaunajai administrācijai Santjago. Vašingtonā dod saprast: lēmumi par stratēģisko infrastruktūru tiks uztverti ne kā tehniskas vai komerciālas procedūras, bet kā valsts ārpolitiskās orientācijas rādītājs.

Runa ir par zemūdens digitālajiem kabeļiem — globālās interneta un telekomunikāciju sistēmas atslēgas elementiem. Pa tiem plūst galvenā daļa starptautiskā datu apmaiņas — no telefonsakariem līdz finanšu operācijām. Pēc aplēsēm līdz 95 % pasaules starptautiskā satiksme tiek pārraidīta tieši pa šiem tīkliem.

Īstermiņā, kā norāda Mačado, situācija var ietekmēt ievēlētā prezidenta Hosē Antonio Kasta tuvākās vizītes Vašingtonā. Jo īpaši gaidāmais samits "Shield of the Americas" būs pārbaudījums tam, kā Čīle plāno uzturēt līdzsvaru starp galvenajiem partneriem pastiprinošā spiediena apstākļos.

«Jo sīvāka kļūst konkurence starp ASV un Ķīnu reģionā, jo rūpīgāk investori vērtē politiskos riskus. Čīle varēs īstenot savus plānus kļūt par digitālu centru tikai tad, ja šie riski tiks ņemti vērā laikus. Projekti, kuros jau no sākuma ir skaidras pārvaldības normas un drošības garantijas, izskatīsies uzticamāki un piesaistīs vairāk investīciju,» — piebilda viņš.

Pekinas reakcija bija tūlītēja. Ķīnas vēstniecība Čīlē paziņoja, ka Vašingtonas darbības liecina par «acīmredzamu necieņu pret Čīles suverenitāti, cieņu un nacionālajām interesēm».

Ķīnas ekonomiskā un stratēģiskā klātbūtne Latīņamerikā jau sen kļuvusi par reģionālās politikas sistēmisku faktoru. Šajā kontekstā analītiķi arvien biežāk piemin tā dēvēto «Donro doktrīnu» — atsauci uz Donaldu Trampu un vēsturisko Monro doktrīnu, kas pasludināja ASV īpašo lomu Rietumu puslodē.

Precedenti jau ir. Panamas Augstākā tiesa atzina par neatbilstīgu konstitūcijai Honkongas kompānijas CK Hutchison koncesiju pārvaldīt ostas abās Panamas kanāla pusēs. Lēmumu daudzi uztvēra kā rezultātu spiedienam no ASV puses.

Vienlaikus Vašingtona pastiprināja kursu pret Kubu, draudot ar tarifu pasākumiem valstīm, kas piegādā naftu Havannai. Turklāt ASV veica militāru operāciju pret Nikolasa Maduro režīmu Venecuēlā, un tas bija vēl viens apstiprinājums tam, ka Vašingtona vēlas ierobežot konkurentu ietekmi reģionā.