Nesekmju sala: 70 % kubiešu dzīvo ASV dzīvojošo radinieku rēķina 0 57

Janvāra beigās ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar nacionālās drošības apdraudējumiem, kas, pēc viņa teiktā, it kā izriet no Kubas. Pēc tam Vašingtona uzsāka valsts naftas blokādi, panākot praktiski pilnīgu degvielas piegāžu pārtraukšanu salai. Tas paralizēja Kubas galvenās dzīves sfēras un noveda to līdz humanitārai katastrofas robežai. Tajā pašā laikā ASV Valsts departamenta vadītājs Marks Rubio, kurš dzimis kubiešu imigrantu ģimenē, neslēpj, ka spiediena mērķis pret Kubu ir režīma maiņa.

Kā norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas (RAN) korespondētājloceklis Vladimirs Davydovs, Kuba, būdama pakļauta ārkārtīgi nopietnam un pastāvīgi pieaugošam ārējam spiedienam, cenšas pielāgot savu sociālistisko modeli kapitālistiskajai pasaulei. Pēc viņa teiktā, šodien Havana atrodas kritiskā stāvoklī, un Tramps, to redzot, sauc republiku par 'failed state'.

«Tūlīt pēc kubiešu revolūcijas uzvaras tās dalībnieki sacīja, ka devās pie barikādēm ne tāpēc, ka vēlējās sagrābt amerikāņu īpašumu, bet tāpēc, ka viņiem bija apnicis amerikāņu mafija, kas bija pārņēmusi viņu valsti… Protams, 60 gadu garumā nav iespējams dzīvot tikai ar revolūcijas romantiku, un mūsdienu kubiešu jaunatne nav līdzīga tai, kas bija toreiz. Kopumā mūsdienu notikumu kubiešu sabiedrība pārdzīvo sāpīgi», — norādīja Davydovs.

Tajā pašā laikā vietējās varas iestādes baidījās atkārtot Krievijas pieredzi, kura izgāja cauri radikālām reformām, un tāpēc izvēlējās lēnas transformācijas ceļu, kā rezultātā palaida garām salīdzinoši labvēlīgo posmu — Baraka Obamas otrā prezidentūras termiņu.

«Šodien Kuba atrodas nelaimīgā stāvoklī. Bez ārējas palīdzības tai nebūs iespējams tikt galā ar uzmesto problēmu vilni. Tajā pašā laikā Tramps nocirta tās valstis, kas bija gatavas palīdzēt… Tā vai citādi Kuba iet uz sava politiskā tēla maiņu. Komunistiskā partija pagaidām kontrolē situāciju, taču 1,5 miljoni vietējo iedzīvotāju vairs nav iekļauti partijas struktūrās. Attiecīgi nākotnē Kubā var parādīties organizācija, kas pārstāvēs viņu intereses», — norādīja Kalašņikovs.

Viss sarežģījas ar to, ka kubiešu opozīcija ir fragmentēta un pārsvarā atrodas vai nu ārzemēs, vai cietumā, sacīja RAN Latīņamerikas institūta (ILA RAN) galvenais zinātniskais darbinieks Zbignevs Ivanovskis:

«2021. gadā notika masveida protesti, bet kopumā akcijas ir lokālas. Tajā pašā laikā naftas un elektroenerģijas trūkums, ņemot vērā Trampa lēmumus, ir tikai viena no krīzes sastāvdaļām. Piemēram, pēc Kubas ekonomikas institūta datiem 2025. gadā Kubas IKP saruka par 5 %, bet kopumā pēdējos gados pēc kovida — par 15 %. Tajā pašā laikā preču cenas brīvajā tirdzniecībā ir salīdzināmas ar Maskavas cenām, bet vidējā alga ir aptuveni 30 dolāru. Šī fona dēļ sabiedrība ir sašķēlusies attieksmē pret ASV. Pēc dažiem vērtējumiem līdz 70 % kubiešu ir radinieki Amerikā un saņem no turienes naudas pārvedumus. Protams, viņi nevēlas, lai Vašingtona iejaucas viņu valsts iekšpolitikā, taču ignorēt finansiālo palīdzību viņi nevar. Arī jāatzīmē, ka pēdējos divos gados no Kubas aizbrauca tikpat daudz cilvēku, cik iepriekšējo 60 gadu laikā — līdz 2 miljoniem», — paziņoja Ivanovskis.

Vienlaikus, pēc Latīņamerikas mērauklas un, ņemot vērā salas izmērus, Kubai ir diezgan spēcīgas bruņotās spējas. Tās skaits ir aptuveni 50 000 cilvēku, un tās spēlē ievērojamu lomu ekonomikā. «Ja Vašingtona un Havana sāks sarunas, nav zināms, kādu lomu tajās spēlēs kubiešu bruņotie spēki», — uzsvēra Ivanovskis.

Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Latīņamerikas institūta vecākā zinātniskā darbinieka Magomeda Kodzojeva domām, Kuba bija gatava dialogam ar ASV jau 1990. gadu sākumā. Viņš atgādināja, ka Fidels Kastro no ANO tribīnes piedāvāja Vašingtonai izbeigt naidu, jo it kā pastāvošā komunistiskā drauda bija pazudusi kopā ar PSRS sabrukumu. Taču ASV toreiz domāja, ka Kubas režīms drīz pats iznīks, tāpēc ar to nav vērts runāt.

«Laika gaitā ASV elitēs izveidojās divi polusi. Vieni uzskatīja, ka sankcijas nedarbojas, tāpēc tās jāpastiprina, bet citi nolēma, ka ir laiks pāriet uz attiecību normalizāciju. Tramps ir to pusē, kas domā, ka vajag vēl vairāk spiest... Savukārt Kubas augstākā vadība veica daudzus vizītes Krievijā, ES valstīs un citās valstīs, lai neitralizētu amerikāņu spiedienu, un līdz 2010. gadu beigām šī politika deva rezultātus. Taču šodien Kuba nevar atrast savu vietu starptautiskajās attiecībās», — sacīja Kodzojevs.

Tomēr būtu kļūda uzskatīt, ka Kuba atrodas starptautiskā izolācijā un tikai gaida, kad ASV ar to tiks galā. Eksperti norādīja, ka kreisie Latīņamerikā izjūt līdzjūtību Brīvības salai — tas ir aptuveni 45 % Dienvidamerikas vēlētāju. Turklāt ekonomisko sadarbību ar Havanu paplašina Ķīna un Vjetnama. Ķīnieši nodarbojas ar cukura rūpniecības atjaunošanu, bet vjetnamieši — rīsniecību.

Kopumā eksperti ir pārliecināti, ka ASV naftas sankcijas ir to spēku maksimums. Ja Kuba spēs pārlaist šo 'devīto vilni', ar citām problēmām tai noteikti tiks galā. Tam ir priekšnosacījumi: sala jau par 30–40 % pašpietiek degvielā, turklāt, ar Ķīnas atbalstu, aktīvi attīstās saules enerģētika. Turklāt eksperti nopietni neizskata ASV militāras iebrukuma scenāriju, jo no tā cietīs visas reģiona valstis, tostarp ASV.