«Šo pasākumu mērķis ir noteikt skaidrus, saprotamus un izpildāmus noteikumus»
Čehijas Iekšlietu ministrija gatavo visaptverošu grozījumu Likumā par ārzemnieku uzturēšanos, sacīja iekšlietu ministrs Lubomīrs Metnars preses konferencē, kas veltīta viņa vadītās ministrijas prioritātēm.
Jau janvārī ministrija iesniedza likumprojektu, kas vērsts uz ārzemniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju procedūras digitalizāciju un to uzskaites uzlabošanu. Likuma daļa, kas, ja tas tiks apstiprināts, var stāties spēkā no 2029. gada, ir arī ES pilsoņu pienākums reģistrēties Čehijas Republikā.
Likumprojekts par ārzemnieku uzturēšanos, kas jau iesniegts Iekšlietu ministrijas apspriešanai, pēc ministrijas datiem ir paredzēts pastiprināt iespēju atcelt pārkāpēju uzturēšanos valstī. Saskaņā ar jauno likumdošanu valdībai jābūt iespējai labāk noteikt, kāpēc un tieši cik ārzemnieku ierodas Čehijas Republikā. Kā norādīja Metnars, gaidāmais plašais grozījums balstās uz vairākiem principiem — stingrākām sankcijām par nelikumīgu uzturēšanos, kontrabandu un noziedzīgu darbību, sociālās sistēmas ļaunprātības novēršanu un efektīvāku kontroli pār ārzemnieku uzturēšanās noteikumu ievērošanu Čehijas Republikā. «Šo pasākumu mērķis ir noteikt skaidrus, saprotamus un izpildāmus noteikumus, kas aizsargās iedzīvotāju drošību un nodrošinās taisnīgu un funkcionālu sistēmu tiem, kas dzīvo Čehijā», — sacīja ministrs.
Pēc Čehijas Iekšlietu ministrijas datiem pagājušā gada beigās valstī likumīgi dzīvoja 1 131 197 ārzemnieku, kas bija aptuveni 10,4 % iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to skaits palielinājās aptuveni par 37 000, jeb par 3,4 %. Lielāko daļu no tiem veidoja ukraiņi, tiem sekoja slovāki, vjetnamieši un krievi. Statistika neietver ārzemniekus, kas atrodas Čehijā, pamatojoties uz īstermiņa Šengenas vīzu, kā arī nereģistrētus ES pilsoņus vai iebraukušus bezvīzas režīmā.
Ārzemnieku skaita pieaugums Čehijā pēdējos gados galvenokārt saistīts ar pagaidu aizsardzības piešķiršanu ukraiņiem, kuri pameta savu valsti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. Pēc statistikas, līdz pirmdienas pusnaktij Čehijā atradās 399 504 personas, kurām piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, kas nodrošina tiesības uz uzturēšanos, darbu, medicīnisko aprūpi un izglītību.
Tikmēr, bez ukraiņu strādniekiem problēmas Čehijas būvniecības nozarē pasliktinātos. To aģentūrai ČTK paziņoja profesionālo asociāciju pārstāvji. Šajā nozarē, kas jau sen cīnās ar darbaspēka trūkumu, pēc viņu teiktā, ukraiņi veido aptuveni 10 % darba spēka. Būvniecības uzņēmumiem viņu iespējamā aiziešana pēc kara ar Krieviju beigām būtu sarežģījums, paziņoja nozares pārstāvji.
Vienlaikus pēc konflikta beigām čehu būvnieki, pateicoties pieredzei darbā ar ukraiņiem, varētu aktīvāk piedalīties valsts atjaunošanā un saņemt tur jaunus pasūtījumus. Ukrainieši Čehijas būvniecības nozarē strādāja vēl pirms Krievijas pret Ukrainu izraisītā pilna mēroga kara, kas sākās 2022. gada 24. februārī.
Pēc Būvniecības uzņēmēju savienības (SPS) datiem šobrīd nozarē strādā aptuveni 415 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 40 000 ir Ukrainas pilsoņi. Čehijas Republikā viņi nodarbināti dažādos amatos — no strādniekiem līdz kvalificētiem meistariem. Pēc arodbiedrības aplēsēm piecu gadu laikā būvniecības nozarē varētu trūkt līdz 75 000 darbinieku. «Ja ukraiņi šeit nestrādātu, situācija būtu daudz grūtāka. Jāteic atklāti, ka čehu strādnieki nestāv rindā uz būvniecības darba vietām. Tādējādi dažu ukraiņu darbinieku iespējama aizbraukšana skaidri negatīvi ietekmētu būvniecību», — paziņoja SPS prezidents Jirži Nouza. Roberts Špaleks, Čehijas pilnvaroto inženieru un tehniķu būvniecības palātas (ČKAIT) vadītājs, redz situāciju līdzīgi.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/94U-4unhdM4?si=-xa5PVy_WjA4_tSM" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
