Putins gatavo krievus jaunai mobilizācijai — ASV institūts 0 106

Par gatavošanos jaunai “daļējai mobilizācijai”, pēc viņu domām, liecina pagājušā gada beigās pieņemtie likumi, kas ļauj Krievijas Aizsardzības ministrijai iesaistīt 2 miljonu cilvēku mobilizācijas rezervi, kā arī fakts, ka līgumkaravīru pieplūdums vairs nesedz frontes zaudējumus. Pēc Rietumu izlūkdienestu aplēsēm janvārī vervēšanas sistēma armijai deva par 9 tūkstošiem karavīru mazāk, nekā ģenerāļi zaudēja kaujas laukā.

Lai gan varas iestādes deklarēja, ka rezervistus (tos, kuri ir dienējuši armijā un noslēguši līgumu par uzturēšanos rezervē) sūtīs tikai kritiski svarīgu objektu “apsardzei”, likumā ir paredzēta iespēja viņus izmantot arī ārpus Krievijas, norāda ISW. Turklāt kopš novembra Krievijā militārie komisariāti veic iesaukšanu visu gadu, bet decembrī Putins parakstīja likumu par mācību sapulcēm rezervistiem, atgādina institūta eksperti.

Iepriekšējais mobilizācijas vilnis — 2022. gada septembrī — izraisīja asu neapmierinātības vilni un no 700 līdz 900 tūkstošu cilvēku bēgšanu uz ārzemēm, raksta ISW. Putins, kā uzsver eksperti, baidās no šāda scenārija atkārtošanās, lai gan pašreizējie līgumkaravīru vervēšanas tempi ļauj vien noturēt armijas skaitlisko sastāvu stabilu, bet no 300 tūkstošiem 2022. gadā mobilizēto frontē bija palikuši tikai 78 tūkstoši (uz pagājušā gada maiju), teikts institūta ziņojumā.

“Putins jau ilgāku laiku cenšas balansēt starp ‘lielgabaliem un sviestu’ — nepieciešamību novērst sabiedrības neapmierinātību saistībā ar kārtējo plaša mēroga daļējo iesaukšanu, nepieciešamību uzturēt uzbrukuma tempu un nepieciešamību saglabāt darbaspēku gan civilajā, gan militāri rūpnieciskajā sektorā jau tā saspringtajā Krievijas ekonomikā,” raksta ISW.

Krievijas izsīkuma kara stratēģija balstās uz armijas papildināšanu ar līgumkaravīriem, taču šīs sistēmas iespējas pašas par sevi tuvojas izsīkumam 2026. gadā, teikts institūta ziņojumā. “Kremļa centieni sagatavot Krievijas sabiedrību jaunai daļējai rezervistu iesaukšanai liecina, ka Putins stāv smagas izvēles priekšā,” raksta ISW.

Pēc 2025. gada rezultātiem Krievijas Aizsardzības ministrijas vervēšanas kampaņa armijai deva 422,7 tūkstošus cilvēku, iepriekš ziņoja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Gadu iepriekš tie bija 450 tūkstoši, bet 2023. gadā — pusmiljons. Tādējādi trīs gadu laikā pieplūdums armijā ir samazinājies aptuveni par 10%.

Krievijas armijas frontes zaudējumi, pēc CSIS aplēsēm, pagājušajā gadā sasniedza 425 tūkstošus cilvēku, bet kopš kara sākuma kopā — 1,2 miljonus, no kuriem 325 tūkstoši ir kritušie. Tas ir 17 reizes vairāk nekā Padomju armijas zaudējumi Afganistānā, 11 reizes vairāk nekā abu Čečenijas karu laikā un piecas reizes vairāk nekā visos karos, kuros Krievija un PSRS piedalījās pēc 1945. gada.