«Mēs nevaram atļaut Krievijai iekļūt Baltijas valstīs» 0 61

NATO veiks triecienus Krievijas dziļumā, ja Maskava izlemtu uzbrukt Baltijas valstīm, sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna. «Mēs nesīsim karu Krievijā. <…> Mēs precīzi zinām, ko darīt,» sacīja Tsahkna intervijā The Telegraph. Viņa teiktā, pašlaik reģiona valstis novirza 5 % IKP nacionālajai aizsardzībai, lai sagatavotos iespējamam uzbrukumam no austrumiem, un jau spēj pretoties Krievijai.

Vienlaikus, kā norādīja Igaunijas ārlietu ministrs, iepriekšējos NATO aizsardzības plānos tika pieļauts, ka Krievijas armija var iekarot Baltijas valstis, pirms tā tiks sakauta karā ar aliansi. Tomēr Igauniju tas nekad neapmierināja. «Mēs nevaram atļaut Krievijai iekļūt Baltijas valstīs un... tad tikai pretoties,» paskaidroja Tsahkna. Viņš piebilda, ka aliansē jau ir jauni aizsardzības plāni, kuri paredz pārcelt galvenās kaujas darbības uz Krievijas teritoriju.

Līdz tam NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte brīdināja, ka atbilde uz iespējamu Krievijas operāciju, lai sagrābtu Suvalku koridoru — kas atdala Baltijas valstis no pārējām alianses dalībvalstīm un ir potenciālais Maskavas mērķis —, būs «sagraujoša». Viņa teiktā, NATO dalībvalstis un sabiedrotie regulāri rīko mācības, izmantojot visu izlūkdatu iesaisti un paredzot dažādus kaujas scenārijus.

Decembrī mediju kompānija Welt organizēja «kara spēles» ar NATO ekspertu un bijušo karavīru dalību, kurās tika izspēlēts scenārijs par Krievijas karaspēka iebrukumu Lietuvā. Simulācijas ietvaros 15 000 karavīru grupējums ieņēma Lietuvas pilsētu Marijampoli — svarīgu transporta mezglu blakus Suvalku koridoram. Tajā pašā laikā ASV neaktivizēja NATO statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, jo skenārijā Maskava iebrukumu pasniedza kā humānu misiju krīzes risināšanai Kaļiņingradā. Vācija un Polija arī izrādīja neizlēmību un neatsūtīja karaspēku uz Lietuvu. Rezultātā Krievijas grupējums pāris dienu laikā nodrošināja sev dominējošas pozīcijas Baltijas valstīs.

Janvāra beigās Lietuvas prezidents Gitanas Nausēda aicināja Poliju pievienoties projektam par Suvalku koridora militarizāciju. Runā bija par būvējamo militāro poligonu pilsētā Kapčiamestis pie Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas robežu krustojuma, kur tiks rīkotas brigāžu mācības ar tūkstošiem karavīru, tostarp Lietuvas nacionālo divīziju un NATO sabiedroto spēkiem.