Krievija izsmēlējusi balistisko raķešu krājumus uzbrukumiem Ukrainai 0 59

Krievijā problēmas rodas ne tikai ekonomikas sektorā, bet arī bruņojumā. Šādu viedokli Ukrainas "Radio NV" ēterā sacīja analītiķis, aviācijas eksperts Konstants Krivolaps.

«Ja krievi spētu mums nodarīt spēcīgāku triecienu, viņi to jau būtu izdarījuši. Viņi dara to, ko var. Kad viņi sāk izmantot pretkuģu raķetes pret transformatoru apakšstacijām, elektropārvades līnijām — ja viņi jau to dara — tas liecina, ka viņiem pat nav tik daudz balistisko raķešu. Es neredzu krievu potenciālu ne lidmašīnās, ne raķetēs, ne jaunu izstrādājumu jomā. Man nav tādas sajūtas, ka civilā aviācija vai dzinēju rūpniecība kaut kur virzītos ar kādu attīstību, lai būtu kādas nākotnes perspektīvas», sacīja Krivolaps.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Ziemeļkoreja, visticamāk, īpaši nevarēs palīdzēt Krievijai palielināt iespējas triecienu veikšanai dziļāk Ukrainā, jo Ziemeļkoreja Maskavai nodeva tos krājumus, ko tā bija uzkrājusi.

«Tas, ka viņi sev atstājuši stratēģisko rezervi, tā ir. Ziemeļkoreja izstrādāja sev to, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Tam visam ir vajadzīgi materiāli un komplektējošās daļas, visu ir jāsaliek, jāizgatavo. Vajadzīgi cilvēki, nepieciešams daudz kas. Es domāju, ka Ziemeļkoreja visu, ko varēja, ir izdarījusi», piebilda Krivolaps.

Agrāk žurnālisti The Guardian ziņoja, ka Krievijas ekonomika jau 2026. gadā var sasniegt "neatgriešanās punktu". Izdevums norāda, ka Krievijas ekonomika pārmērīgi ir novirzījusies kara ražošanas labā uz civilā sektora rēķina.

Tikmēr Financial Times raksta par krasu Krievijas zaudējumu pieaugumu personālā, uz kā fona būtiski sarežģās Vladimira Putina savai armijai izvirzīto mērķu sasniegšana. Analītiķi norāda, ka Krievijas virzības temps atslēgas frontes posmos sastāda tikai 15–70 metrus dienā.