The Times izskaidroja, kāpēc Putins ir sliktāks par Leninu 0 97

Pašreizējais Krievijas diktators būtiski kontrastē ar padomju ģenerālsekretāriem, kuri bija apsēsti ar tehnoloģijām.

Vladimira Putina bailes no 21. gadsimta tehnoloģiskajām inovācijām nolemj Krieviju atpalicībai no vadošajām pasaules valstīm. Par to raksta The Times.

Izdevums atzīmē, ka Putins ir «pildspalvas un papīra» cilvēks, viņam pat nav viedtālruņa un viņš nelieto internetu. Savu impēriju diktators vada, izmantojot virkni fiksēto tālruņu ar šifrētu speciālo sakaru sistēmu. Un tas notiek tajā brīdī, kad citās valstīs ministri koordinē valsts politiku, sazinoties caur komerciālajiem ziņojumapmaiņas pakalpojumiem viedtālruņos.

«Vai ir pārsteidzoši, ka Krievija, ko vada tāds tehnofobs, atpaliek no saviem konkurentiem sacensībā par mākslīgā intelekta izstrādi?» — retoriski jautā publikācijas autors.

The Times atsaucas uz Stenfordas universitātes pētījumu, kurā Krievija ierindojās 28. vietā no 36 vērtētajām valstīm pēc to mākslīgā intelekta nozaru kopējās spējas. Savienotās Valstis, Ķīna un Indija ieņēma pirmo, otro un trešo vietu. Pat ievērojami mazākas pēc izmēra valstis, piemēram, Luksemburga, Beļģija un Īrija, sarakstā ierindojās augstāk.

Attiecībā uz mūsdienu tehnoloģijām Putina režīms būtiski kontrastē ar padomju vadītāju politiku — no Lenina ar viņa 1920. gadu plašās elektroifikācijas programmu līdz pat patiesi izciliem pēckara PSRS sasniegumiem kosmosa izpētē.

«Tehnoloģiskais progress bija neatņemama padomju projekta sastāvdaļa, līdzeklis ātrai industrializācijai un veiksmīgai konkurencei Aukstā kara apstākļos. Kamēr padomju līderi saredzēja satelītu vai kodolarsenāla priekšrocības, Putins, šķiet, uzskata 21. gadsimta digitālās inovācijas par izaicinājumu savai varai un reiz nosauca internetu par «CIA projektu»,» — raksta The Times.

Izdevums arī atgādina par digitālo brīvību pakāpenisku ierobežošanu Krievijā, tostarp visu globālo sociālo tīklu aizliegumu un bloķēšanu. Šķiet, ka Kremļa turpinās ierobežot Krievijas iedzīvotāju piekļuvi informācijai. Tas jau ir šķērslis Krievijas tehnoloģiskajai attīstībai.

«Valdība [Krievijas] kultivē kultūru, kas patiesībā ļoti agresīvi pretojas tehnoloģiskajam progresam. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas un augstās tehnoloģijas kopumā prasa lielu skaitu neatkarīgu startapu un labu investīciju klimatu. Bet Krievijā uzņēmumi baidās investēt jaunās tehnoloģijās,» — sacīja Vladislavs Inozemcevs, Krievijas ekonomists un Eiropas analīzes un stratēģiju centra līdzdibinātājs.

Kā norāda The Times, tikai 2022. gadā Krieviju pameta aptuveni 100 000 IT speciālistu, jeb katrs desmitais. Turklāt Rietumu sankcijas būtiski apgrūtināja komponentu iegādi augsto tehnoloģiju izstrādēm.