Krievijas armija Ukrainā zaudējusi 6 reizes vairāk nogalināto nekā ASV Korejā 0 95

Kopējie Krievijas un Ukrainas zaudējumi gandrīz četru gadu kaujās sasniedza 1,8 miljonus cilvēku, un 2026. gada pavasarī tie varētu sasniegt divus miljonus. Tas norādīts Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) ziņojumā.

Ziņojums gandrīz pilnībā veltīts Krievijas militārā un ekonomiskā stāvokļa analīzei (secināts, ka tas ir bēdīgs) un praktiski neattiecas uz Ukrainu. CSIS apgalvo, ka Krievijas bruņoto spēku zaudējumi kopš 2022. gada februāra sasniedz 1,2 miljonus cilvēku, no tiem nogalināto — 325 tūkstoši. 2025. gadā Krievija it kā zaudēja vidēji aptuveni 35 tūkstošus cilvēku mēnesī. CSIS neprecizē, uz kā balstās savās aplēsēs, bet pēdējais skaitlis sakrīt ar to, ko Pasaules ekonomikas forumā Davosā minēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 22. janvārī viņš paziņoja, ka decembrī Krievijas bruņotie spēki zaudēja tieši 35 tūkstošus karavīru.

CSIS nosauc Krievijas zaudējumus par «ekstraordināriem» un apgalvo, ka tie pārsniedz jebkuras citas valsts zaudējumus kopš Otrā pasaules kara. Salīdzināšanai minētas ASV, kuras zaudēja 54 487 cilvēkus Korejas karā, 47 434 cilvēkus Vjetnamā, 149 cilvēkus Persijas līča kara laikā, 2465 cilvēkus Afganistānā un 4432 cilvēkus Irākā. Pēc CSIS aprēķiniem Krievijas zaudējumi kopš 2022. gada februāra ir 17 reizes lielāki par padomju zaudējumiem Afganistānā un 11 reizes lielāki par zaudējumiem abu Čečenijas kampaņu laikā, kā arī piecas reizes pārsniedz bojāgājušo skaitu visos konfliktos, kuros Maskava bija iesaistīta pēc 1945. gada.

Kremlī paziņoja, ka CSIS informāciju nevar uzskatīt par uzticamu un par zaudējumiem ziņot ir pilnvarota tikai Krievijas Aizsardzības ministrija. Ne Maskava, ne Kijiva regulāri nepublicē attiecīgos datus.

CSIS turklāt apgalvo, ka Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši «ievērojami» mazāk cilvēku — no 500 tūkstošiem līdz 600 tūkstošiem nogalināto, ievainoto un pazudušo bez vēsts. No tiem nogalināto it kā «tikai» 100—140 tūkstoši. Decembrī Augstākās Radas deputāts, tās bijušais priekšsēdētājs Dmitrijs Razumkovs paziņoja, ka konflikta laikā Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši apmēram 500 tūkstošus nogalināto un vēl aptuveni tikpat ievainoto. Viņš norādīja uz Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas datiem. Savukārt Krievijas mediji ukraiņu zaudējumus novērtē 1,5 miljonu cilvēku apmērā, tostarp 510 tūkstošus nogalināto.

Kā norādīts CSIS vietnē, centru 1962. gadā Džordžtaunas universitātē Vašingtonā (Kolumbijas apgabals) dibināja «aukstā kara kulminācijā» ar «vienkāršu, bet steidzamu mērķi — meklēt veidus, kā Savienotajām Valstīm izdzīvot kā nācijai un plaukt kā tautai». 2019. gadā Pensilvānijas Universitāte atzina CSIS par labāko analītisko centru ASV.

«Mēs vadāmies pēc īpaša vērtību kopuma: bezpartejiskuma, neatkarīgas domāšanas, novatorisma, starpdisciplināriem pētījumiem, godīguma un profesionalitātes, kā arī talantu attīstības. CSIS vērtības darbojas saskaņoti, lai sasniegtu mērķi — atstātu reālu ietekmi pasaulē,» teikts centra vietnē.