«Mēs esam padarījuši sevi atkarīgus no Amerikas tik ļoti, ka tas mums uzliek nopietnus ierobežojumus»
ASV prezidents interesējas par darījumiem un biznesu, nevis vērtību, demokrātijas un starptautiskās tiesības saglabāšanu, sacīja intervijā Berliner Zeitung bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks un bijušais Vācijas Federālās izlūkošanas dienesta vietniekdirektors Arnds Fraitags fon Loringhofens.
Trampa pasaulē autoritāras valstis biežāk ir tuvāk viņam nekā Eiropa. Sekas tam ir tādas, ka Vācija vairs nevar uzticēties ASV.
«Mums jāturpina sadarboties ar ASV tur, kur tas ir iespējams un atbilst mūsu interesēm. Tomēr mums jāspēj pieņemt neatkarīgus lēmumus. Eiropa uz mūžiem pārstās būt tik nozīmīga Amerikai, pat pēc Trampa,» sacīja viņš.
Šī sadalīšanās lika apjaust Eiropas ievainojamību. Tā kļūst par hibrīdu uzbrukumu upuri. Pagājusi nedēļa kopš lielākā elektroapgādes atslēguma Berlīnes pēckara vēsturē — notikuma, kurā viņš saskata Vācijas nespēju nodrošināt ilgtspējīgu attīstību simbolu.
«Eiropa ir ASV digitālā kolonija. Mēs esam padarījuši sevi atkarīgus no Amerikas tik ļoti, ka tas mums uzliek nopietnus ierobežojumus drošības politikas ziņā. Eiropai jāiegūst suverenitāte,» sacīja viņš.
Pēc eksperta domām, tas ir «ļoti sarežģīts uzdevums». Tam ir divas puses. Tā ir aizsardzība un digitālās iespējas.
«Un tas nozīmē: attīstīt savas iespējas mākslīgā intelekta, mākoņtehnoloģiju, mikroshēmu un tīklu jomā — nākotnes karš tiks vadīts digitālā formātā un, izmantojot autonomas sistēmas. Papildus kodolenerģētikai atkarība no amerikāņiem ir īpaši liela tā sauktajos stratēģiskajos nodrošināšanās līdzekļos, proti, izlūkošanā, sensoros un tāllidojošos gaisa pārvadājumos. Stratēģiski jau šodien jāklojas pamats neatkarīgu digitālo spēju attīstībai,» norādīja viņš.
Ilgtermiņā eksperts agrāk intervijā Die Welt tā raksturoja, kas Vācijai jādara: «Mums nepieciešama plaša pasākumu pakete, kurā ietilpst gan aizsardzības, gan uzbrukuma instrumenti. Tas ietver izlūkošanas spēju pastiprināšanu, lai labāk izprastu, kā pret mums tiek vērsti uzbrukumi informācijas telpā un kritiskās infrastruktūras jomā. Drošības dienestiem jākoriģē savas prioritātes un jākļūst labāk sagatavotiem savu uzdevumu veikšanai.»
Bet kā ar kodolieročiem?
Viedoklis, ka Vācijai jau laiks iegūt savus kodolieročus, ir kļuvis par izplatītu domu. Komentējot šādus aicinājumus, Arnds Fraitags fon Loringhofens atgādināja, ka VFR parakstīja Līgumu par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, uzņemoties saistību nevaldīt šādiem ieročiem, «tāpēc tas juridiski nav iespējams».
Ir arī citi argumenti. «Nerunājot nemaz par to, ko tas politiski nozīmētu mūsu kaimiņiem, ja Vācija pēkšņi iegūtu kodolbumbu. Un es vispār nespēju iedomāties Eiropas bumbu. Bumba darbojas tikai tad, ja politiskais līderis spēj pieņemt lēmumu reāllaikā,» sacīja fon Loringhofens.
«Līdz brīdim, kad tiks pieņemts šāds lēmums, Eiropa jau sen būs pārvērtusies drupās,» — konstatēja viņš ar zināmu nenoteiktību, jo jau Eiropā esošie kodolieroči viņā īpašas šaubas neizraisa.
Viņš pat atgādināja, ka Francija pirms dažiem gadiem piedāvāja sarunas par Francijas kodolsegas paplašināšanu, iekļaujot tajā Vāciju.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/Lg7OPwJOiYQ?si=Aqhitf4A3g_LkIeF" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
