4 gadu laikā Izraēlu pametuši vairāk nekā 125 000 tās pilsoņu 0 69

Izraēlas Kneseta komisija vēlreiz apspriedusi pieaugošo Izraēlas pilsoņu skaitu, kas pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvesvietu citās valstīs.

Sēdes laikā tika norādīts, ka Izraēlā nav specializētas ministrijas, kas atbildētu par izbraukšanas no valsts novēršanu, un integrācijas ministrija, kas iegulda resursus repatriācijas veicināšanā, ir spiesta nodarboties arī ar pretējo problēmu — izceļošanu.

Iepriekšējā komisijas sēdē, kas notika oktobrī, tika izteikti šādi dati: kopš 2022. gada Izraēlu pametuši 125 200 pilsoņu.

Saskaņā ar Nacionālās apdrošināšanas institūta («Bituah Leumi») datiem, 2024. gadā tika reģistrētas 8400 iniciētas atteikšanās no rezidences — tas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados, kad no Izraēlas iedzīvotāja statusa atteicās vidēji 2500 cilvēku gadā.

Integrācijas ministrijas ģenerāldirektors Avihajs Kahane uzsvēra, ka daudzi aizbraucēji publiski par savu izbraukšanu nepaziņo; viņi katru gadu no jauna pārdomā nākamos soļus — atgriezties Izraēlā vai palikt ārvalstīs. Viņš piebilda, ka institūcija ir atvērusi tā sauktās Izraēlas mājas dažādās pasaules valstīs, lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem izraēliešiem nezaudēt saikni ar dzimteni un atbalstītu viņu atgriešanos.

Interesanti, ka sarakstā ar 10 pašlaik aktīvām «Izraēlas mājām» norādītas trīs Eiropā — Berlīnē, Londonā un Parīzē, un septiņas Ziemeļamerikā — Ņujorkā, Vašingtonā, Bostonā, Maiami, Sanfrancisko, Losandželosā un Toronto. Integrācijas ministrija plāno atvērt «Izraēlas māju» arī Austrālijā. Acīmredzot ne Ukraina, ne Krievija, ne Baltkrievija, ne Kazahstāna, ne Baltijas valstis, ne citas valstis, kur dzīvo Izraēlu pametušie krievvalodīgie pilsoņi, nav ministrijas darba plānā.

Tomēr ministrijas ģenerāldirektors runāja par programmas sagatavošanu, lai veicinātu atgriešanos, kuru ministrija plāno uzsākt 2026. gadā un par kuru tā prasīs attiecīgu budžetu.

Saskaņā ar Izraēlas demokrātijas institūta datiem, negatīva migrācijas bilance Izraēlā vērojama kopš 2023. gada, turklāt vairāk domā par emigrāciju sekulārie iedzīvotāji — divas reizes biežāk nekā tradīciju ievērojošie («masortiim») un 30 reizes biežāk nekā ultraortodoksālie. Jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem divas reizes biežāk apsver izbraukšanu no Izraēlas nekā cilvēki vecumā no 35 līdz 54 gadiem un piecas reizes biežāk nekā cilvēki 55 gadu vecumā un vecāki. Cilvēki ar augstiem ienākumiem izbraukšanu apsver 1,8 reizes biežāk nekā cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Ārvalstu pilsoņi pamet valsti 1,7 reizes biežāk nekā tikai ar Izraēlas pilsonību apveltītie.

Centrālās statistikas biroja migrācijas nodaļas vadītāja Marina Špesa, uzstājoties sēdē, paziņoja, ka 65% no 2024. gadā Izraēlu pametušajiem ir jauni repatrianti, kas ieradušies Izraēlā pēdējo piecu gadu laikā. Tajā pašā laikā aptuveni 60% repatriantu, kas izbrauca no Izraēlas 2023. gadā, bija bakalaura grāds un vairāk nekā 25% — maģistra grāds vai augstāks. Viņa arī norādīja, ka 2025. gadā iezīmējas neliels samazinājums izraēliešu skaitā, kas izvēlas izbraukt no valsts.

Integrācijas ministrijas ģenerāldirektors Avihajs Kahane atbildēja, ka dati par gadiem, kad Eiropā notiek plaša mēroga karš, ir nekorekti un nepareizi. Tomēr Kneseta pētniecības nodaļas pārstāve Ajala Elijahu norādīja, ka kopš 2022. gada ir pieaudzis gan Izraēlā dzīvojošo skaits, kuri nolēmuši pārcelties uz pastāvīgu dzīvesvietu ārzemēs, gan repatriantu skaits, kas ieradušies Izraēlā.

"Bituah Leumi" ģenerāldirektora vietnieks Dani Zakens paziņoja, ka pēc piecu gadu prombūtnes Izraēlā institūcija sāk iniciēt rezidences (Izraēlas iedzīvotāja statusa) atņemšanu. «2024. gadā mēs vērojām būtisku iniciēto pieprasījumu pieaugumu par atteikšanos no rezidences — vēl pirms piecu gadu prombūtnes termiņa beigām,» sacīja viņš.

Deputāts Jevgeņijs Sova («Mūsu māja — Izraēla») norādīja, ka galvenie faktori, kas ietekmē cilvēku lēmumu pamest Izraēlu, ir drošība, ekonomiskie un reliģiskie aspekti. «Pārāk daudzi koalīcijas deputāti aicina pilsoņus pamest valsti, tas ir bēdīgi,» viņš pārmeta. «Es uzskatu, ka premjerministram vajadzētu paziņot, ka viņa valdība cīnās, lai novērstu izraēliešu izbraukšanu.»

Komisijas priekšsēdētājs Gilads Karivs, rezumējot sēdi, paziņoja, ka nākamā diskusija būs veltīta «smadzeņu noplūdei» un tajā komisija sīkāk pievērsīsies akadēmiskajai sfērai. Viņš uzsvēra, ka runa ir par ārkārtīgi sāpīgu problēmu Izraēlas sabiedrībai.