«Krievu kultūra Somijā nav pazudusi un nekad nepazudīs» 0 94

Somu izdevums Yle aprakstīja gadījumu zviedru valodā strādājošajā skolā Storengen Espoo, kur ukraiņu meitene atteicās dziedāt «Kalinku» mūzikas stundā, bet skolotājs uzstāja, ka visiem jāiesaistās dziedāšanā. Skolas administrācija un Izglītības pārvaldes pārstāvji paziņoja, ka mācības atbilda mācību programmas pamatiem, tomēr uzsvēra skolotāja elastīguma un sapratnes nozīmi šādās situācijās.

Yle redakcija noskaidroja, kā dažādās Somijas skolās attiecas pret krievu kultūras elementiem. No 17 skolām, kas nejauši izvēlētas no dažādiem valsts nostūriem, tikai trīs atbildēja uz Yle jautājumiem. Turklāt žurnālisti sazinājās ar izdevniecību Schildts & Söderströms, kas izdeva mācību grāmatu, ko izmantoja Storengen skolā, kā arī ar Otava — vienīgo izdevniecību, kas pašlaik izdod mūzikas mācību grāmatas vispārizglītojošajām skolām.

Mūzikas skolotājs Juhani Juvonen no Länsi-Puijo skolas Kuopio uzskata, ka, pateicoties ģeogrāfiskai tuvībai kaimiņvalstij, Somijā ir ielīdušas daudzas krievu dziesmas. Pēc viņa teiktā, tās var dzirdēt ne tikai skolās, bet arī radio, jo tās kļuvušas par šlāgerkultūras (iskelmä) daļu: piemēram, finlandiešu valodā tulkotas un vietējo mūziķu izpildītas dziesmas Uralin pihlaja («Uralas pīlādzis») un Moskovan valot («Maskavas logi»).

Skolotājs uzsver, ka viņš pilnībā iebilst pret to, ko Krievija pašlaik dara kā valsts.

«Bet krievu kultūra Somijā nav pazudusi un nekad nepazudīs. Šīs dziesmas šeit dzied, un bērniem patīk, kad es tās spēlēju akordeonā. Tās ir brīnišķīgas melodijas, ko ar prieku dzied arī ukraiņu bērni manā klasē, piemēram, kad es kādas personas dzimšanas dienā uz klavierēm atskaņoju Minä soitan harmonikkaa («Es spēlēju akordeonu») — viņiem tas ļoti patīk.»

Pēc Juvonena sacītā, līdzīgā gaismā būtu vērts pievērst uzmanību arī amerikāņu un izraēliešu dziesmām mācību programmā, jo abas valstis pēdējās desmitgadēs arī rīkojušās agresīvi pret citām valstīm. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka svarīgi katru dziesmu saturu vērtēt atsevišķi, jo ne visas saistītas ar politiku.

«Mēs cienām visas kultūras» Direktore Maija Pasenius no Müllumäki skolas Lappeenranta norāda, ka mācības tiek vadītas saskaņā ar pedagoģisko plānu: bērni iepazīst mūzikas vēsturi, dzied un spēlē dažādu žanru un tautu skaņdarbus.

Ja uzdevums pretrunā skolēna vērtībām vai pārliecībai, viņam vienmēr tiek piedāvāta alternatīva. Direktore arī uzsver, ka Dienvidkarēlijā ir daudz bērnu ar krievu saknēm, un izcelsme nedrīkst būt iemesls viņu apspiešanai.

«Ir svarīgi atcerēties, ka pasaulē notiekošie notikumi nav neviena bērna vaina. Tāpēc mēs cienām visas kultūras. Mēs vēlamies, lai ikviens varētu justies droši un ka viņu novērtē,» viņa sacīja.

«Skolotājam svarīgi būt jūtīgam un pratēt saprast skolēna stāvokli»

Direktore Johanna Siitari no Kaarisilta skolas Pori norāda, ka Krievija ir Somijas kaimiņvalsts ar bagātu kultūras mantojumu. Viņa atzīmē, ka strauji mainīgā politiskā situācija prasa no skolām elastību un kultūras jūtīgumu.

«Skolotājam svarīgi būt jūtīgam un pratēt saprast skolēna stāvokli.»

Pēc viņas teiktā, vecākajās klasēs apspriež militāro vēsturi, kas var būt smags temats pat somiem. Mūzikas skolotāja Mari Gökčeviran norāda, ka viņu skolā par karu runā, ja bērni paši šo tēmu piesauc, un multikulturālā vide padara šādas sarunas drošas.

Viņasprāt, skolotāja tolerances piemērs veicina bērnu iecietīgu uzvedību.

«Mums ir daudz ukraiņu un krievu bērnu, un viņi mierīgi sēž blakus klasē. Bērni ir diezgan iecietīgi, ja pieaugušie viņus pieņem un palīdz,» viņa sacīja.

Par mācību grāmatu saturu atbild izdevniecības, bet par to izvēli un izmantošanu skolās — skolotāji.

Storengen skolā Espoo tika izmantota vecā mācību grāmata Da Capo no Schildts & Söderströms. S&S izpilddirektors Nils Saramo norādīja, ka Da Capo sērija tika sastādīta aptuveni pirms 20 gadiem. Tajā, cita starpā, ir krievu dziesma «Kalinka».

«Visi mācību materiāli atspoguļo savu laikmetu un sabiedrības klimatu tajā laikā. Toreiz situācija pasaulē bija citāda nekā šodien. Tas, visticamāk, daļēji atspoguļojās šīs mācību grāmatas struktūrā. Šodien izvēle, visticamāk, būtu nedaudz citāda,» viņš teica.

Viņš piebilda, ka kultūrai ir sava vērtība ārpus politikas, un izcili komponisti saglabā nozīmi pat saspringtos laikos.

Kopš 1992. gada par mācību grāmatu saturu atbild izdevniecības, nevis Izglītības pārvalde, bet par mācību materiālu izvēli un izmantošanu skolās atbild skolotāji.

Pašlaik mūzikas mācību grāmatas vispārizglītojošām skolām izdod tikai izdevniecība Otava; pārējie pārtraukuši šo izdošanu. Izdevniecības skaidro, ka tas saistīts ar grūtībām tieši mūzikas mācību grāmatu publicēšanā: nepieciešams maksāt autoratlīdzības par kompozīcijām gan drukātajās, gan elektroniskajās versijās, un jauniešu muzikālās tendences mainās tik ātri, ka ekspertu grupas nespēj sagatavot pilnībā aktuālus izdevumus.

Tomēr veco mācību grāmatu izmantošana skolās nav saistīta tikai ar grāmatizdevēju grūtībām. Daudzas skolas dod priekšroku neiztērēt līdzekļus jaunu grāmatu iegādei, ja vecās atbilst programmai.

Izdevniecība Otava turpina izdot mūzikas mācību materiālus Saa laulaa!, paredzētus pamatskolai. Pēdējos gados tajos nav bijuši būtiski grozījumi. Pēc Anna-Reeta Sipilä, pamatskolu mācību grāmatu satura direktores, sacītā, izdevniecība seko sabiedrības izmaiņām un vērtē materiālus, balstoties uz mācību programmā noteiktajām vērtībām. Mācību materiāliem jāatspoguļo mainīgā situācija un jāprezentē dažādu kultūru elementi analītiski un no dažādiem skatupunktiem, lai bērniem veidotos dziļāka izpratne par pasaules daudzveidību.