Bavārija nogurusi maksāt par dotētajām Vācijas zemēm 0 92

Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders atkal uzsāka pretrunīgu tēmu — Vācijas federālo zemju apvienošanu. Viņš ir pārliecināts: reģionu palielināšana palīdzēs padarīt valsti stiprāku un samazināt finansiālos disbalansus starp donoriem un saņēmējiem.

Bavārijas premjerministrs paziņoja, ka Vācijai nepieciešamas lielākas un ekonomiski pašpietiekamākas zemes. Pēc viņa teiktā pašreizējā 16 federālo vienību struktūra ir novecojusi un traucē attīstībai.

«Lielas zemes ir veiksmīgākas par mazām,» — uzsvēra viņš frakcijas CSU sēdē Banicas klosterī Augšējā Frankonijā.

Bavārija plāno iesniegt federālajai federālisma reformas komisijai priekšlikumu pārskatīt reģionu robežas. Konkrētus apvienošanas variantus Zēders nenosauca, taču deva norādi, ka galvenais kritērijs būs ekonomiskā ilgtspēja.

«Mums ir vajadzīgi vienlīdzīgi spēlētāji, nevis vāji reģioni, kas atkarīgi no subsīdijām,» — sacīja viņš.

Finansiālā motivācija: Bavārija nogurusi maksāt par citiem

Zēdera idejas pamatā ir finanšu jautājums. Bavārija joprojām ir lielākais donors sistēmā Län­der­fi­nan­zaus­gle­ich — mehānismā, kas pārstrādā naudu starp bagātajām un nabadzīgajām zemēm. Berlīne, savukārt, ir galvenais saņēmējs.

Premjerministrs norādīja, ka bez reformas šādai sistēmai nav nākotnes.

«Ja nebūs jaunas struktūras, jāpārtrauc subsīdijas,» — brīdināja viņš.

Zēdera ieskatā reģionu apvienošana palīdzētu izlīdzināt ekonomisko potenciālu un samazināt atsevišķu zemju atkarību no finanšu atbalsta no citām.

Ko saka Konstitūcija

Saskaņā ar Vācijas pamatlikumu, zemju apvienošana ir atļauta, ja tā palīdz tām efektīvāk pildīt savas funkcijas. Tajā pašā laikā likums pieprasa ņemt vērā vēsturiskās, kulturālās un ekonomiskās saites, atgādina br.de.

Tomēr robežas var mainīt tikai ar federālo likumu, kas jāapstiprina referendumos skartajos reģionos. Pat ja politiķi vienosies, galīgo lēmumu pieņem pilsoņi.

Vēsturiskais konteksts: veiksmīgi un neveiksmīgi mēģinājumi

Vācijas vēsturē līdzīga reforma notika tikai vienu reizi — 1952. gadā, kad no Badena, Vīrtembergas-Badenas un Vīrtembergas-Hocencollernas zemēm izveidojās mūsdienu Badena‑Vīrtembergas zeme.

Mēģinājums apvienot Berlīni un Brandenburgas 1996. gadā beidzās ar neveiksmi. Lai gan berlīnnieki atbalstīja ideju, kaimiņu Brandenburgā 62,7% iedzīvotāju nobalsoja pret.

Diskusijas par zemju skaita samazināšanu uzliesmoja arī vēlāk. 2009. gadā bijušais ministrs un federālisma komisijas priekšsēdētājs Peters Štruks (SPD) sacīja, ka nākotnē «16 zemes pašreizējā veidolā nevarēs pastāvēt». Tajā pašā laikā Vācijas Ekonomiskās izpētes institūta (DIW) vadītājs Klauss Cimermans piedāvāja samazināt skaitu līdz 10 reģioniem.

Zēders pieprasa lielāku nodokļu pašpietiekamību

Papildus teritoriālajām izmaiņām Bavārijas premjerministrs piedāvā paplašināt reģionu nodokļu pilnvaras. Viņš uzskata, ka zemēm pašām jāregulē daļa nodokļu, lai pastiprinātu konkurenci un veicinātu attīstību.

Konkrēti Zēders piedāvā:

• nodot zemēm tiesības patstāvīgi noteikt mantas nodokli;

• atļaut mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par 2% — gan paaugstināt, gan pazemināt;

• stimulēt veselīgu konkurenci starp reģioniem un palielināt atbildību par savām finansēm.

Pēc viņa domām, šāda reforma stiprinās federālo sistēmu un dos reģioniem vairāk iespēju ekonomiskai izaugsmei.

Perspektīvas un grūtības

Pats Zēders atzīst, ka ideja par zemju apvienošanu prasīs «urbt biezas dēļus» — pārvarēt politisko pretestību un birokrātiskos šķēršļus. Viņš norādīja, ka šādi lēmumi netiek pieņemti vienā naktī. Tomēr CSU līderis ir pārliecināts: partijai ir ietekmes sviras, jo daudzi lēmumi Berlīnē nav iespējami bez tās piekrišanas.

Pašlaik nav skaidrs, vai iniciatīva gūs atbalstu citās zemēs. Tomēr pats diskusijas fakts rāda: Vācija atkal stāv izvēles priekšā starp tradicionālo federālismu un mēģinājumu padarīt sistēmu elastīgāku un modernāku.

Galvenie faktori, par kuriem tiek runāts:

Reforma federālisma — Zēdera priekšlikums samazināt zemju skaitu.

Finanšu izlīdzināšana — mehānisms līdzekļu pārdalei starp reģioniem.

Konstitucionālais princips — lēmums par apvienošanu tiek pieņemts caur referendumu.

Nodokļu autonomija — ideja paplašināt zemju pilnvaras nodokļu jomā.