Skandināvijas valsts desmitkārtīgi palielina savu armiju.
Valdība atvēlēs 1,3 miljardus kronu (121,5 miljonus eiro) militāro spiegošanas satelītu iegādei. Pirmais no tiem var tikt palaists jau šogad Krievijas novērošanai.
Saskaņā ar aizsardzības ministra Pola Jonsona paziņojumu Zviedrija iegādāsies aptuveni desmit militāros satelītus par 1,3 miljardiem kronu. Tos izmantos, lai novērotu mērķus Krievijā un sniegtu agrīnu brīdinājumu par tāldarbības raķešu palaišanu un citiem objektiem, kas varētu radīt draudus Zviedrijai.
- gadā kompānija SpaceX orbītā palaida pirmo Zviedrijas militāro izmēģinājumu satelītu sistēmu GNA-1. Toreiz tika paredzēts, ka pirmo darbspējīgo militāro satelītu ekspluatācijā nodošana sāksies ne agrāk kā 2030. gadā. Tagad šie plāni ir paātrināti par četriem gadiem, un pirmais zviedru spiegošanas satelīts tiks palaists jau šogad.
«Mūsu plānu izmaiņu pamatā ir drošības situācijas nestabilitāte, tajā skaitā karš Ukrainā. Zviedrijai ir nepieciešama sava izlūkošana mērķu novērošanai Krievijā, un mums jābūt spējīgiem uzraudzīt raķetes ar lielu darbības rādiusu. Mums jāzina, kas notiek un kas mums var draudēt. Mums arī nepieciešama pietiekami daudz informācijas, lai pielietotu mūsu pašu tāldarbības ieročus, ja notiks vissliktākais», — sacīja Anderss Sundemans, Zviedrijas Bruņoto spēku kosmiskās vienības komandieris.
Zviedrijas bruņoto spēku skaits nav liels, taču plānota būtiska palielināšana: 2022. gada dati liecina par aptuveni 14 600 karavīriem, tomēr līdz 2030. gadam Zviedrija plāno palielināt kopējo skaitu līdz 115 000 cilvēkiem (ieskaitot profesionāļus un iesaukamos), ko nosaka ģeopolitiskās situācijas maiņa un valsts pievienošanās NATO, kā arī iesaukuma atjaunošana.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru