The Telegraph izskata vissliktāko scenāriju Krievijai 0 105

Vienīgā palikusī Putina sviras ir iedurt plaisu starp Trampu un Zelenski, tomēr šodien ASV prezidents acīmredzami ir mazāk uzņēmīgs pret Kremļa manipulācijām nekā pirms dažām nedēļām.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā parādījās reāli iemesli piesardzīgam optimismam, un 2026. gads varētu nest Ukrainai taisnīgu un noturīgu mieru. Par to raksta The Telegraph apskatnieks Hemiss de Bretton-Gordons.

Apskatnieks norāda, ka Donalda Trampa paziņojumi, ka miera vienošanās par Ukrainu esot gatava 95 %, acīmredzami izraisīja paniku Maskavā, kas izpaudās Kremļa ierastajā manierē: rupja dezinformācija un neticami naratīvi. Piemēram, apgalvojums, ka šonedēļ viens no Putina daudziem pilīm tika uzbrukts ar 91 bezpilota lidaparātu, ir spilgts tā piemērs.

«CŽV informēja ASV prezidentu, ka tas, visticamāk, bija viltus karoga operācija. Tā ir neveikla un nepārprotama mēģinājuma izjaukt miera procesu, kas ātri izslīd no Kremļa kontroles. Vēl postošāk Putinam ir tas, ka viņa paša iedzīvotāji sāk šaubīties par šo notikumu versiju. Kad propaganda sabrūk iekšzemē, drīzumā tam seko arī režīmi», — norādīja de Bretton-Gordons.

Tajā pašā laikā Putins saprot, ka viņa vienīgā palikusā sviras ir iegrūst šķeltnes starp Trampu un Zelenski. Tomēr šodien Tramps ir acīmredzami mazāk uzņēmīgs pret Kremļa manipulācijām nekā pirms dažām nedēļām. Un tas virza Baltā nama vadību uz mieru, kas, lai gan nav ideāls Ukrainai, tomēr ir daudz sliktāks Maskavai.

Kā norāda apskatnieks, ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka ASV un NATO drošības garantijas, paredzētas uz 15 gadiem, faktiski nozīmē NATO aizsardzību. Vēl satraucošāk Kremļa pusē ir Trampa atklātā diskusija par rietumvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainas teritorijā:

«Tas ir vissliktākais scenārijs Putinam. Neviena manipulācija, pat Kremļa propagandas mašīnas virsotnē, nespētu paslēpt šādu iznākumu kā kaut ko citu, izņemot sakāvi». Šajā iesaldētās frontes līnijas situācijā tieši Tramps, nevis Putins, vadīs sarunas ar Kijevu par piekļuvi retzemju minerāliem Donbasā. Ja tam pieskaita pieaugošu iespējamību reparācijām un iespējamu iesaldēto Krievijas aktīvu arestu 200 miljardu dolāru apmērā, tad Krievijas ekonomika, kas jau atrodas brīvajā kritienā, šķiet arvien nestabilāka, norāda analītiķis.

Vēl divi faktori spiedīs Vašingtonas labā. Pirmkārt, Krievija tagad saprot, ka tās armija nevar pretoties NATO pat bez ASV līdzdalības. Otrkārt, ar naftas cenu krišanos zem 60 dolāru par barelu finanšu kurināmais, kas uztur Krievijas militāro mašīnu, ātri iztvaiko. Bez ieņēmumiem ieroči klusē.

«CŽV faktiski atņēma prezidentam iespēju redzēt Kremļa maldināšanu. Tagad Tramps stingri tur Putinu pie rīkles», — uzsvēra de Bretton-Gordons.

Bažas par kodoleskalāciju saglabājas, tomēr ierastie Kremļa kodoldraudi praktiski izzuda pēdējās nedēļās, un tas nav sakritība — Maskava saprot, ka kodolieroču vicināšana vairs neiebiedē Eiropas līderus.