Islāmistu režīms joprojām raisa aizdomas nacionālajās minoritātēs.
Kāda būs situācija Sīrijā 2026. gadā? Pēdējā tikšanās laikā ar Sīrijas ārlietu ministru Asadu aš-Šeibānī viņa Turcijas kolēģis Hakan Fidan izteica pieņēmumu, ka „Sīrijas demokrātiskie spēki” (SDS) vadība necenšas panākt progresu sarunās par integrāciju oficiālajās jaunajās Sīrijas varas struktūrās. Īpaši tas attiecas uz Sīrijas bruņotajiem spēkiem.
Fidan paziņoja: «Mēs redzam, ka Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem nav reāla nodoma panākt būtisku progresu sarunās par integrāciju ar Damaskas administrāciju».
Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka kurdu bruņoto formējumu, kas veido SDS kodolu, integrācija Sīrijas armijā nav izdevusies. Skaidrs pierādījums tam bija nesenie sadursmes Alepo ziemeļos Sīrijā, kā rezultātā gāja bojā divi vietējie iedzīvotāji. Kā ziņo ar SDS saistīti avoti, konfliktu izraisīja Turcijai draudzīgie kaujinieki no „Sīrijas Nacionālās armijas” (SNA). Viņi sāka šaut Šeih-Maksūd un Ašrafija apkaimēs, kur pārsvarā dzīvo kurdu iedzīvotāji.
Pēc Izraēlas laikraksta The Jerusalem Post žurnālistu domām, nevienam nevajadzētu pārsteigties ne par nesenajām sadursmēm, ne par sarunu vilcināšanos starp SDS un oficiālo Damasku. Izraēlas mediji norāda, ka iesprūdušā situācija loģiski atspoguļo diametrāli pretējās pušu pozīcijas.
Damaskas valdība cenšas pārvērst Sīriju par vienotu, centralizētu arābu valsti, kurā islāms kļūtu par dominējošu reliģiju un likumdošanas pamatu. Savukārt SDS ir pilnīgi sekulāra organizācija, kas atbalsta varas decentralizāciju valstī. Tā vēlas saglabāt reliģijas brīvību 30 % Sīrijas teritorijas, ko tā pašlaik kontrolē.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/05GKfa25Q88?si=CXsqJxbNT1HkHdXP" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
