Putinu neapmierinās pat Hersons un Zaporžja, uzskata eksperts.
Karš Ukrainā turpināsies arī 2026. gadā — to apgalvo vairāki militārie eksperti, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Ņemot vērā, cik daudz valsts-agresore pagājušajā gadā veica masveida triecienu pa Ukrainas pilsētām, pastāv varbūtība, ka gaisa triecienu skaits 2026. gadā varētu vismaz pietuvoties tam — Krievija uzkrāj raķetes un dronus, strādā pie to ražošanas palielināšanas.
Vai pastāv militāra formula, pēc kuras var aprēķināt varbūtējo Krievijas armijas masveido uzbrukumu skaitu 2026. gadā — par to komentārā portālam TCH.ua pastāstīja bijušais Ukrainas Aizsardzības spēku ģenerālštāba preses sekretārs, militārais eksperts Vladislavs Selezņev.

«Ir formula, ka karš — nav lineārs. Ir noteikti uzplaiksnījumi, ir arī stagnācijas. Tas, ka ienaidniekam ir resursu bāze, lai ražotu raķetes un dronus, lai veiktu plaša mēroga uzbrukumus, — tas ir acīmredzami. Plus piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas Islāma republikas. Cerēt, ka sarunu ceļā, pateicoties ASV, tiks panākti kādi vienošanās risinājumi — es tam neticu. Kremļa vadītājs Vladimirs Putins kaut kā ir pārliecināts, ka ar ieroču spēku spēs panākt noteiktus rezultātus», — norādīja Selezņev. Un aicina atmest ilūzijas.
«Noņemšu ilūzijas: noteikti, visticamāk, Putins neapmierināsies ar visu Luhanskas un Doņeckas apgabalu kontroli. Viņu neapmierinās pat Hersons un Zaporžja», — pārliecināts eksperts.
Selezņev piebilst, ka Krievijas armijā šobrīd ir vismaz 10 stacionāri un viens mobilais centrs, ko tā var izmantot dronu uzbrukumu īstenošanai. Tajā pašā laikā viņš neizslēdz, ka Krievija vēlēsies veikt masveida uzbrukumus (ar raķešu izmantošanu) gan divreiz, gan trīsreiz mēnesī.
«Kas traucē ienaidniekam gada laikā uzbūvēt vēl vairāk platformu, lai vienlaikus palaistu dronus? To Krievija noteikti spēj. Resursi ir. Ienaidniekam ir vajadzīgas burtiski dažas dienas, lai uzkrātu apjomu plaša mēroga uzbrukumam», — analizēja Selezņev.
Un, kopsavilkumā, viņš atzīmēja: «Krievijas Federācija mēģina mērogot dronu un raķešu ražošanu, palielināt iepirkumu apjomus. Bet arī mēs neesam „palikuši pēdējie”. Operācija «Pautina» ģenerāļa Vasilija Maliuka pierādīja, ka mēs varam veikt ļoti sāpīgus triecienus. Daļu Krievijas stratēģiskās aviācijas Ukraina iznīcināja. Kurš zina, kādas gatavošanās darbības turpinās un kur mēs sitīsim nākamreiz? Pievērsiet uzmanību, ka nesen Krievija palaida savus stratēģiskos bumbvedējus no Amūras apgabala, no turienes, kur mēs pagaidām nevaram sasniegt. Šodien nevaram sasniegt. Un kurš var garantēt, ka rīt mums neizdosies tur aizsniegties?».
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru