Ķīna rīko plaša mēroga mācības pie Taivānas krastiem 0 46

Ķīna sāka plaša mēroga militārās mācības «Just Mission 2025», rīkojot kaujas šaušanas vingrinājumus piecās akvatorijās pie Taivānas krastiem un tās apkārtējā gaisa telpā. Par to pirmdien, 29. decembrī, paziņoja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Austrumu kaujas komandas pārstāvis Ši I.

«Tas ir nopietns brīdinājums separātiskajām spēkiem, kas darbojas Taivānas neatkarības vārdā, un ārējām varām, kas iejaucas tās lietās, kā arī ir likumīgs un nepieciešams pasākums Ķīnas suverenitātes un nacionālās vienotības aizsardzībai,» — teikts Ķīnas karavīru paziņojumā.

Первые крупные военные учения Китая у берегов Тайваня с апреля

Dokumentā norādīts, ka mācības koncentrējas uz «patruļu sagatavošanu kaujas gatavībai jūrā un gaisā, integrēta kontroles izveidi, galveno ostu un rajonu bloķēšanu un daudzdimensionālās atturēšanas īstenošanu».

Tās ir pirmās lielās Ķīnas militārās mācības pie Taivānas krastiem kopš aprīļa, norāda aģentūra dpa.

Вашингтон одобрил продажу Тайваню пакета вооружений

Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apstiprināja bruņojuma paketes pārdošanu Taivānai par 11,1 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro). Tajā bija iekļautas daudzstobru raķešu palaišanas sistēmas HIMARS, prettanku raķetes Javelin, bezpilota lidaparāti Altius, haubices un citas iekārtas detaļas, paziņoja Taivānas valdība 18. decembrī. Kā norādīja aģentūra Reuters, tā ir rekordliela bruņojuma partija, ko Amerikas Savienotās Valstis plānoja piegādāt Taibejai.

Paziņojums par bruņojuma piegādi izskanēja fona, kad Ķīna pastiprināja militāro un diplomātisko spiedienu uz Taivānu, kuru Pekina uzskata par savu dumpiniecisko provinci. Ķīnas Tautas Republika draud tai ar spēka pielietošanu.

Pekina kritizēja plānoto ieroču pārdošanu Taivānai. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka šis solis pārkāps diplomātiskos nolīgumus starp Ķīnu un ASV, nodarīs nopietnu kaitējumu Ķīnas suverenitātei, drošībai un teritoriālajai nedalāmībai un apdraudēs reģionālo stabilitāti.

Konflikts ap Taivānu

Taivāna ar aptuveni 23 miljonu iedzīvotāju skaitu ir daļēji atzīta demokrātiska valsts, ko oficiālā Pekina uzskata par «dumpiniecisko provinci» un Ķīnas Tautas Republikas teritorijas daļu. Salas varas iestādes noraida modeli «viena valsts, divas sistēmas», ko Pekina virza kopš 1980. gadiem. Pēdējos gados Ķīna vairākkārt rīkojusi pie salas krastiem plaša mēroga militārās mācības, ko daži militārie analītiķi vērtējuši kā iebrukuma ģenerālmēģinājumu. Ārvalstu kara kuģu pārvietošanās cauri šaurumam, kas atdala Taivānu no Ķīnas kontinenta, Pekinā tiek uzskatīta par provokāciju.

Ķīnas valsts prezidents Si Dzinpins vairākkārt paziņojis par Taivānas «atkalapvienošanu» ar kontinenta Ķīnu un nosaucis Pekinas suverenitātes nodrošināšanas termiņu pār salu — 2027. gadu. Trampa otrajam prezidentūras termiņam jābeidzas 2029. gada sākumā.

ASV neatzīst Taivānas neatkarību un neveido diplomātiskas attiecības ar Taibeju. ASV pārdod salai ieročus saskaņā ar 1979. gadā pieņemto Likumu par attiecībām ar Taivānu. Šis dokuments paredz bruņojuma piegādes pašsardzībai.