Atlantic Council: Eiropa pagaidām nespēj sevi aizsargāt pret Krieviju 0 204

Izņemot robežas, kādas bija Krievijas impērijai tās uzplaukuma brīdī, potenciālās mūsdienu Krievijas mērķa valstis varētu būt Somija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Moldova, Armēnija, Gruzija, Azerbaidžāna un Centrālās Āzijas valstis.

Kā raksta izdevums Atlantic Council, tas nav pilns valstu saraksts. Tajā var iekļaut daudzas bijušās padomju valstis, kas veidoja Austrumu bloku XX gadsimta otrajā pusē.

Ko vēlas Putins

Izdevums rakstīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlreiz lika saprast, ka viņa ekspansionistiskās apetītes nav apmierinātas.

Putins paziņoja, ka viņa iebrukuma Ukrainā maksimālistiskie mērķi tiks sasniegti «bezierunu», un attēloja karu kā krusta karu par postsovjetiskās Krievijas atkāpšanās apturēšanu.

"Šo Putina komentāru vistiešākā interpretācija liek domāt, ka viņš domāja daļu Donbasa, kas paliek Ukrainas kontrolē," — rakstīja izdevums.

Žurnālisti norādīja, ka šī nelielā, bet labi nostiprinātā un stratēģiski nozīmīgā zeme tagad atrodas sarunu centrā un to Kremļa nosauca par cenu par pamieru.

Rietumi sākuši apjēgt

Ņemot vērā Putina turpināto karu pret Ukrainu, daudzi Rietumos sāk arvien nopietnāk izturēties pret Putina impēriskiem ambīcijām. Jo īpaši ASV izlūkdienestu aplēses apstiprina, ka diktators nav atteicies no mērķiem pārņemt visu Ukrainu un atgūt Eiropas daļas, kas reiz piederēja PSRS.

"Eiropieši tajā pārliecināti. Poļi pilnībā pārliecināti. Baltijas valstis sevi uzskata par pirmajām," — teikts izlūkdienestu ziņojumā.

Tomēr skeptiķi šaubās par Putina spēju vest karu pret Rietumiem un norāda uz viņa armijas neveiksmēm Ukrainā kā pierādījumu militārajām ierobežotībām.

"Tas sniedz mierinājumu, bet bīstami maldina," — konstatēja izdevums.

Patiesībā Krievijas progresu trūkums Ukrainā nav pazīme par kādu fundamentālu vājumu — tas liecina par neticamu spēku un satricinošām upurēm ukraiņu tautas.

"Tomēr izcils Ukrainas pretestības piemērs, neraugoties uz pretinieka pārliecinošo pārākumu, nevar turpināties mūžīgi un to nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. Ja Ukraina kritīs, Eiropa sastapsies ar izaicinājumu, kuram tā nav gatava," — uzsvēra izdevums.

Kas varētu pamudināt Putinu rīkoties

Putinu var mudināt rīkoties pašreizējais ģeopolitiskais klimats, kas sniedz unikālu iespēju virzīt Krievijas impērijas dienas kārtību. Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā izraisīja radikālu pavērsienu ASV politikā attiecībā uz karu Ukrainā un plašāku Eiropas aizsardzību.

"Vai Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm izraisītu ASV pretreakciju saskaņā ar NATO 5. pantu? Ņemot vērā Trampa nostāju pret NATO un viņa administrācijas divdomīgo attieksmi pret Eiropu, daži uzskata, ka to vairs nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu," — rakstīja izdevums.

Eiropa izrādīsies «bezspēcīga» pret Krieviju

Eiropa vienatnē pagaidām nespēj sevi aizsargāt pret Krieviju. Pēc desmitgažu ilgām aizsardzības sektora norietām efektīva pārapbruņošana prasīs gadus. Eiropas līderi arī nav spējuši parādīt to kolektīvo politisko gribu, kas nepieciešama Kremļa ierobežošanai.

Izdevums norādīja, ka neveiksme panākt vienošanos par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā kļuvusi par pēdējo garajā piekāpšanās virknē, kas liecina par Eiropas hronisku sašķeltību un paralizējošām bailēm no Krievijas.

"Ir daudz svarīgu iemeslu, kāpēc Putins var negribēt strauji paplašināt karu, taču bažas par potenciāli izšķirošu Eiropas atbildi pie tiem neietilpst," — atzīmēja izdevums.

Žurnālisti norādīja, ka, cenšoties ierakstīties vēsturē starp Krievijas dižākajiem valdniekiem, Putins jau sen ir šķērsojis punktu, no kura nav atgriešanās, un tāpēc viņš neatsakās no šī mērķa, lai iegūtu sankciju mīkstinājumu vai nelielas teritoriju atkāpes.

"Jebkuri centieni panākt ilgtspējīgu mieru jābūt stingri balstītiem šajā reālajā situācijā. Miers ir iespējams, bet tikai tad, ja spiediens uz Putinu pastiprināsies tik ļoti, ka viņš sāks baidīties no sakāves Ukrainā un iespējamā sabrukuma iekšējā frontē," — konstatēja izdevums.