Projekts kļuva arī par abu valstu attiecību normalizācijas simbolu pēc 2024. gada skandāla.
Integrācijas tilts starp Brazīliju un Paragvaju oficiāli atvērts automašīnu satiksmei, ziņo izdevums MercoPress. Uz atklāšanas ceremoniju bija klāt Brazīlijas prezidents Luiss Inasio Lula da Silva. Paragvajas prezidents Santjago Peña rīkoja atsevišķu pasākumu — jau Paragvajas pusē tilta, kas savieno Foz do Iguaçu un Presidente Franco, teritorijā.
Atklāšana noslēdza 33 gadus ilgo diplomātisko sarunu vēsturi un izbeidza trīs gadus ilgo stāvēšanas periodu: objekts faktiski bija gatavs vēl 2022. gadā, taču netika izmantots. Jaunā pāreja atrodas tikai septiņu kilometru attālumā no Draudzības tilta — galvenās un ļoti pārpildītās artērijas starp Foz do Iguaçu un Ciudad del Este. Pa to ik dienu robežu šķērso aptuveni 100 000 cilvēku un līdz 45 000 automašīnu.
760 metru garais tilts bija pilnībā uzbūvēts līdz 2023. gada beigām. Tomēr piebraucamo ceļu un muitas infrastruktūras trūkums padarīja to par neiespējamu nodošanu ekspluatācijā, neskatoties uz iespaidīgām investīcijām — aptuveni 345 miljoniem ASV dolāru. Daļu līdzekļu piešķīra Itaipu hidroelektrostacija, kas pieder Brazīlijai un Paragvajai. Visas birokrātiskās infrastruktūras problēmas galu galā tika atrisinātas tikai līdz 2025. gada beigām.
Pašlaik pa tiltu atļauts pārvietoties tikai tukšiem kravas automobiļiem un tūristu autobusiem. Pilnvērtīga kravas transporta satiksme tiek gaidīta ne agrāk kā 2026. gada beigās — 2027. gada sākumā, pēc muitas termināļu un ar to saistītās infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā.
Projekts kļuva arī par abu valstu attiecību normalizācijas simbolu pēc skandalozā 2024. gada. Aprīlī kļuva zināms par izlūkdarbību, kas skāra Paragvajas institūcijas saistībā ar sarunām par Itaipu enerģētiku. Tas izraisīja diplomātisku krīzi. Lulas administrācija uzlika atbildību par incidentu iepriekšējai valdībai, tomēr formāli konflikts tika noregulēts tikai novembrī augsta līmeņa sarunās.
Brazīlijas un Paragvajas varas iestādes cer, ka jaunais tilts atvieglos tirdzniecību ne tikai starp abām valstīm, bet arī ar kaimiņvalsti Argentīnu, kā arī samazinās slodzi uz 60 gadus veco maršrutu, kas sen kļuvis par «sastrēguma kaklu» reģionālajam eksportam. Papildu cerības puses saista ar ieņēmumiem no kopīgas Itaipu ekspluatācijas, pat neskatoties uz saglabājošajām strīdām par elektroenerģijas tarifiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru