Ķīna nostiprina pozīcijas Krievijas Tālos Austrumos un vairs neslēpj savas pretenzijas uz šo reģionu. Uz Krievijas karu pret Ukrainu, Krievijas ekonomikas vājināšanās un demogrāfiskā krituma fona Tālos Austrumos Ķīna pakāpeniski palielina savu ekonomisko un infrastruktūras klātbūtni, un Krievijas sabrukuma gadījumā gatava pāriet pie faktiskas šīs teritorijas sagrābšanas soļiem.
Atbilstošie apsvērumi publicēti lielā ķīniešu portālā NetEase, citātēs no turienes atsaucas ķīniešu mediji.
Materiāla autors norāda, ka Krievijai Tālie Austrumi vienmēr bijis sarežģīts reģions: milzīgi attālumi, bargi klimatiskie apstākļi, vāja infrastruktūra un hroniska iedzīvotāju aizplūšana. Neskatoties uz dabas resursu bagātību — zelta, dimantu, naftas un gāzes — šo reģiona ekonomisko attīstību prasa kolosālas investīcijas.
Pēc 2022. gada situācija sarežģījās: liela daļa Krievijas militāro un finanšu resursu tika novirzīta karam pret Ukrainu, un federālā centra klātbūtne Tālos Austrumos jūtami vājinājās.
«Krievijas valdības finanses ir bojātas kara dēļ, un līdz šim reģionam tās vairs nenonāk. Ķīnai savukārt ļoti pietrūkst enerģijas: gāzes vads no Tālo Austrumu reģiona katru gadu piegādā 38 miljardus kubikmetru gāzes, tas ir apmēram 10% no valsts kopējā gāzes patēriņa,» — teikts materiālā.
Autors ir pārliecināts: ja Krievijā sāksies haoss, Tālie Austrumi viegli var pārvērsties par nestabilitātes reģionu, uz kuru pievērsīs uzmanību tādas ārējās spēkas kā ASV un Japāna.
Savukārt Ķīna pēdējos gados nav sēdējusi rokas klēpī un jau sen darbojas Tālos Austrumos, palielinot tur savu ekonomisko un infrastruktūras klātbūtni.
«Ja Krievija tiešām sabruks, 7 miljoni kvadrātkilometru Tālo Austrumu nedrīkst tikt izniekoti. Vēsture rāda, ka Ķīna jau ir maksājusi par vājumu, un šo mācību jāņem vērā,» — teikts materiālā.
Tajā pašā laikā autors uzskata, ka Pekinai nevajadzētu ķerties pie atklātas Tālo Austrumu aneksijas, atkārtojot Krievijas rīcību Ukrainā, jo tas novestu pie starptautiskas izolācijas. Tā vietā tiek ieteikts turpināt „mīksto” stratēģiju: veikt investīcijas un atbalstīt uz Ķīnu orientētas spēkus. Ķīnas skatījumā Tālo Austrumu stabilitāte tieši saistīta ar ziemeļaustrumu provīnču drošību. Aļaskas, Japānas un Korejas pussalas tuvums padara reģionu jutīgu pret trešo valstu iespējamu militārās infrastruktūras izvietošanu.
Šajā kontekstā Šanhajas sadarbības organizācija tiek uzskatīta par diplomātisku instrumentu, kas ierobežo ārēju iejaukšanos un nodrošina politisku nosegumu ekonomiskai mijiedarbībai.
Ķīnas stratēģija reģionā balstās uz pakāpeniskumu: ekonomika un infrastruktūra kā pamats, diplomātija kā aizsardzība, ilgtermiņa līgumi kā neatgriezenības garantija.
«Tālie Austrumi Ķīnai ir dārgums, Krievijai — nastas... Ķīnas stratēģija — virzīties klusi un pakāpeniski, bez trokšņa... Krievijas sabrukums nav abstrakts scenārijs, un tikai iepriekš sagatavojoties var rīkoties aukstasinīgi,» — rezumē autors.
Atgādinām, ka Krievijas specdienesta FSB slepenajā ziņojumā, kas publicēts ASV medijos, tiek runāts par Ķīnas plāniem sagrābt Tālo Austrumu teritorijas.
Tāpat ziņojumā teikts, ka daļa zinātnieku Ķīnā atbalsta ideju izvirzīt teritoriālas pretenzijas pret Krieviju. Tajā apgalvots, ka Ķīna meklē “seno ķīniešu tautu” pēdas Krievijas Tālajos Austrumos, lai, iespējams, ietekmētu vietējos iedzīvotājus, kuri ir labvēlīgi noskaņoti pret Ķīnu. FSB ir devusi rīkojumu darbiniekiem atmaskot “revizionistiskas” darbības un nepieļaut, ka Ķīna izmanto Krievijas zinātniekus un arhīvu fondus pētījumiem. “Veikt preventīvu darbu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kas iesaistīti minētajās darbībās. Ierobežot ārvalstnieku ieceļošanu mūsu valstī kā ietekmes līdzekli,” teikts dokumentā.
Saskaņā ar FSB datiem, Ķīna ir izstrādājusi arī jaunu stratēģiju sava maigās varas ietekmes veicināšanai Centrālāzijas valstīs, kuras Maskava uzskata par savu interešu sfēru. Saskaņā ar dokumentu Ķīna jau ir sākusi šīs stratēģijas īstenošanu Uzbekistānā. Par stratēģijas detaļām dokumentā nekas nav teikts, taču tiek norādīts, ka tā paredz humānās sadarbības apmaiņu.
Turklāt Ķīna izrāda interesi par Krievijas teritorijām Arktikā un par Ziemeļu jūras ceļu, kas iet gar Krievijas ziemeļu piekrasti. FSB dokumentā apgalvots, ka, pēc Pekinas domām, Rietumu sankciju dēļ Krievija būs spiesta vērsties pie Ķīnas, lai uzturētu “novecojošo Arktikas infrastruktūru”. Ziņojumā teikts, ka Ķīnas izlūkdienesti cenšas iegūt informāciju par to, kā Krievija attīsta savu infrastruktūru Arktikā, izmantojot zinātniskos centrus un kalnrūpniecības uzņēmumus.
Lasiet par tēmu: • Krievu profesors: Krievijas kodolieroči ir “sapuvuši”, un Eiropa to zina • “Krievija ir zaudējusi karu un gatavojas likvidācijai. Kremlis ir pacēlis balto karogu”
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru