Premjerministrs Kobahidze iezīmēja Tbilisi «sarkanās līnijas» 0 68

Varas attieksme Gruzijas pret Krieviju paliek skaidra, ar iezīmētām sarkanajām līnijām, vienlaikus saglabājot pragmatisku politiku, kas atbalsta tirdzniecības un ekonomiskās saites, paziņoja premjerministrs Iraklijs Kobahidze televīzijas kompānijai «Rustavi 2».

Kobahidze piebilda, ka, neraugoties uz diplomātisku attiecību trūkumu, Gruzija uztur tirdzniecības un ekonomiskās saites ar Krieviju un pieturas pie pragmatiskas politikas, un tās galvenais uzdevums ir meklēt konflikta miermīlīgu risinājumu.

Diplomātiskās attiecības starp valstīm no Gruzijas puses tika izbeigtas pēc tam, kad Krievija 2008. gada augustā atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti. Tbilisi šīs teritorijas uzskata par okupētām.

9. decembrī Abhāzija paziņoja par drīzu kravas muitas termināļa būvniecības pabeigšanu pie robežas ar Gruziju tranzīta maršrutam uz Krieviju. Tomēr Gruzijā deva saprast, ka maršruts sāks darboties tikai ar nosacījumu, ka tiks ievērota Gruzijas likumdošana.

Piedāvātais transporta koridors ļautu tranzītam no Turcijas, Irānas, Indijas, Azerbaidžānas uz Krievijas dienvidu reģioniem caur Gruzijas un Abhāzijas teritorijām. Atbildot uz žurnālista jautājumu par kravu tranzītu caur Abhāziju, Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka informācija par Tbilisi dalību projektā ir «spekulācija». «Mēs neatzīstam nekādu tā saukto valsts robežu ar Abhāziju, tas ir pilnīgs meli, un, izrietot no tā, no mūsu puses par to nevar būt ne runas», — rezolūti paziņoja kungs Kobahidze. «Mēs nepalaidīsim cauri nevienu autotransporta līdzekli pāri Inguri», — brīdināja Gruzijas valdības vadītājs.

Vienlaikus viņš tomēr pieļāva tranzīta maršruta izmantošanas iespēju, bet tikai uz krievu–gruzīnu līguma 2011. gada 9. novembra "Par muitas administrēšanas un preču tirdzniecības monitoringa mehānismu" pamata. Šo dokumentu parakstīja Krievija un Gruzija ar ASV iesaisti sarežģītu sarunu procesā par Gruzijas iebildumu atsaukšanu attiecībā uz Krievijas iestāšanos PVO. Galvenās pretrunas tieši skāra Abhāzijas un Dienvidosetijas statusu — bijušās Gruzijas autonomijas, kuru neatkarību tajā laikā bija atzinusi Maskava pēc 2008. gada piecu dienu kara.

Lai pārvarētu "nesakritības", toreizējās ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija izvirzīja kompromisa priekšlikumu, ko apstiprināja gan Tbilisi, gan Maskava: tirdzniecībai un tranzītam starp Gruziju un Krieviju saskaņā ar PVO noteikumiem caur Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijām tiek izveidoti "eksterritoriālie tirdzniecības koridori". Abhāzijas gadījumā viena koridora gala punkts atradās uzraudzības punktā Zugdidi rajonā Gruzijā, bet otrs — līdzīgā punktā pie Sočiem. Kravu kustības monitoringu tika plānots uzticēt Šveices kompānijai SGS. Tam bija paredzēts aprīkot katru autotransporta līdzekli, kas iebrauc koridorā, ar čipiem. Abhāzijas puses dalība šajā procesā nebija paredzēta.

Neskatoties uz dokumenta parakstīšanu, Gruzijas eksperti to no paša sākuma uzskatīja par no sākuma lemtiem neveiksmei.