Tā ir unikāla iespēja iepazīties ar lūgšanu namu, kura vairs nepastāv.
Hanuka Lietuvas ebreju kultūras un identitātes muzejā bija īpaša: tur tika prezentēts Viļņas Lielās sinagogas makets, kas vizuāli atjauno svarīgāko un iespaidīgāko ebreju sakrālo ēku, kura kādreiz stāvēja Viļņā Vokieču ielā.
Šodien saglabājušies tikai pagrabu un grīdu fragmenti sinagogā, kamēr makets ļauj redzēt tās arhitektūras veselumu. Tā ir unikāla iespēja iepazīties ar lūgšanu namu, kura vairs nepastāv, un pietuvoties vēsturei, kuras atmiņa tagad saglabājas tikai pateicoties saglabātajiem arheoloģiskajiem atradumiem un mākslas darbiem.
Maketu prezentēja Anna Avidan, tā izveides idejas autore. Viņa pastāstīja par iemesliem, kas mudināja īstenot šo ideju, par grūtībām un atklājumiem, kas pavadīja tā izstrādes procesu, un par to, kas padara to īpašu.
Pasākuma laikā Nacionālās bibliotēkas Judaikas pētījumu centra vadītāja, doktore Lara Lempertēne, stāstīja par Lielo sinagogu kā par vietu, kur koncentrējās ebreju kopienas sociālā dzīve.
Makets tika eksponēts blakus muzeja vērtīgākajiem eksponātiem – Viļņas Lielās sinagogas relikvijām, kuras papildinātas ar vēsturiskiem kantora dziedāšanas ierakstiem.
Pirmā koka sinagoga tika uzcelta Ebreju ielā 1573. gadā. 1592. gada pogroma laikā tā tika iznīcināta. 1606. gadā sinagoga tika uzcelta no jauna.
- gadā ebreji saņēma atļauju celt mūra sinagogu ar nosacījumu, ka tā nebūs augstāka par Viļņas baznīcām un neizcelsies ar stilu salīdzinājumā ar citām apkārtnes ēkām. Ēkas arhitektūra bija ļoti vienkārša. No ārpuses ēku rotāja pilastri, logi bija spicveida, bet jumtu rotāja attika, kas bija raksturīgi renesanses stilam. Iekštelpu velves, rotātas ar ģeometriskiem ornamentiem, balstīja četras toskāniešu kolonnas. Bima sākotnēji atradās pie austrumu sienas, vēlāk tā tika pārvietota uz zāles vidu. Aron-ha-Kodeš bija apzeltīts un apzeltīts ar sudrabu.
Sinagoga vairākas reizes cieta bojā. 1655. gadā, kad Viļņu ieņēma krievu karaspēks, tā tika sadedzināta. 1748. gadā ugunsgrēks iznīcināja daļu sinagogas, sieviešu galeriju un bimu. Sinagoga cieta arī 1794. gada Kostiuškas sacelšanās laikā. Pastāv leģenda, ka Viļņas Gaons naktī izņēma no Aron-ha-Kodeš Tora rulli un izlasīja to septiņas reizes; rezultātā krievu lādiņš, kas bija izšauts uz sinagogu, neuzsprāga.
Pēc Kostiuškas sacelšanās sinagoga tika atjaunota klasicisma stilā. Augšējā galerija tika papildināta ar korintiešu portiku. Sinagoga bija svarīgākā kompleksa sastāvdaļa Ebreju ielā. Tās tuvumā atradās bibliotēka, ko 1886. gadā dibināja Mates Strašuns. Bibliotēkā glabājās arī Viļņas ebreju kopienas arhīvs. 1927. gadā bibliotēkā bija 19 000 glabāšanas vienību. Netālu atradās arī četri telpu komplekti Tora studijām. Tuvumā bija Gaona sinagoga un Hevra-Kadiša. Kompleksā atradās arī mikva.
Otrā pasaules kara laikā, kad nacistiskie vācieši un vietējie kolaboracionisti iznīcināja praktiski visus ebrejus, sinagogu vācieši izmantoja par graudu noliktavu. 1944. gada jūlijā tā nodega cīņu par Viļņu laikā. Ēkas jumts tika pilnībā sagrauts, iekšas izdega, bet mūri palika stāvot. Tomēr jaunās Viļņas varas iestādes neprata piekrist sinagogas atjaunošanai.
-
gadā tika pieņemts Viļņas ģenerālais būvniecības plāns, kas paredzēja vecā ebreju rajona pārbūvi. 1955.—1957. gados sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā uzbūvēta skola. Pašreiz sinagogas vietā atrodas divstāvu ķieģeļu ēka ar adresi Vokieču iela, 13a, kurā atrodas sākumskola.
-
gadā vietā pie zemes gabala, kur atradās vecā sinagoga, tika filmētas epizodes filmai «Velnišķā aritmētika», tostarp sinagogas dedzināšanas epizode. Lai gan filmas sižets risinās pavisam citā vietā, izvēlētā filmēšanas vieta ir ļoti simboliska.
-
gadā parādījās projekts atjaunot daļu bijušā ebreju kvartāla Viļņā, tai skaitā Veco sinagogu.
