Lietuvas prezidenta padomnieks aicināja neideoloģizēt tranzīta jautājumu.
Baltkrievijas kālija tranzīts, kas atbrīvots no ASV, bet ne no Eiropas sankcijām, caur Lietuvu var tikt saistīts ar ASV papildu karaspēka izvietošanu valstī, sacīja Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks Deividas Matulionis.
Džons Kouls, Trampa īpašais sūtņus Baltkrievijā, pēc sarunām ar Aleksandru Lukašenko paziņoja par ASV sankciju atcelšanu pret Baltkrievijas kāliju apmaiņā pret 123 politisko ieslodzīto atbrīvošanu.
Baltkrievijā sarunu rezultāts tika pasludināts par grandiozu diplomātisku uzvaru. Kālijs patiešām ir svarīgs Baltkrievijas ekonomikā — līdz ASV sankciju ieviešanai 2022. gadā, bet vēlāk arī Eiropas sankciju dēļ, Baltkrievijas daļa pasaules kālija mēslojumu tirdzniecībā bija 20 %. Kanāda, Baltkrievija un Krievija ir līderes kālija mēslojumu ražošanā.
Tomēr bez Eiropas sankciju atcelšanas ASV lēmums nenesīs Minskai ekonomiskos dividendus. Baltkrievijas kālijs agrāk tika nosūtīts caur Lietuvas Klaipēdu, kas tagad nav iespējams.
Taču Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonte komentārā Krievijas ziņu aģentūrai TASS paziņoja, ka Baltkrievijas kālija mēslojumus var eksportēt dažādos ceļos: «Runājot par kāliju. Mēs esam gatavi eksportēt caur jebkuriem ostām. Šeit galvenais ir ekonomika, loģistika, ekonomiskā pamatotība. Uz kurieni būs izdevīgi, tur arī vedīsim.»
Savienotās Valstis nav lūgušas, lai Eiropas Savienība automātiski atceltu savas sankcijas pret Baltkrievijas kālija mēslojumiem, paziņoja 15. decembrī ES augstākā ārlietu un drošības politikas pārstāve Kaja Kallas.
«Mēs ņemam vērā mūsu stratēģiskos mērķus, no kuriem viens paliek spiest uz agresoru un viņa līdzgaitniekiem. Tieši tāpēc mēs ieviesām sankcijas. Tāda ir mūsu politika,» — sacīja Kallas.
Tajā pašā dienā Lietuvas ārlietu ministrs Kjastutis Budris paziņoja, ka ASV sankciju mīkstināšana neietekmēs Lietuvas nostāju.
«Mēs nevaram ieņemt vienīgi lūdzēja pozīciju, jo tad mums nāktos piekāpties,» — sacīja Budris par situāciju ar Lietuvas kravas automašīnām, kas iestrēgušas Baltkrievijā robežkrīzes dēļ. — «Viens no svirām, ko mēs izstrādājām, bija izpratne ES par nepieciešamību paplašināt sankciju režīmu pret Baltkrieviju. Otra sviras bija mūsu divpusējās attiecības ar ASV, kur mēs pierādījām, ka vienam no svarīgākajiem sabiedrotajiem Eiropā draud kaimiņvalsts, un ka ASV ir gatavas iejaukties. Mums tas arī izdevās. Šodien mēs atrodamies pilnīgi citā situācijā nekā pirms mēneša.»
ES Padome ieviesa jaunu kritēriju iekļaušanai sankciju sarakstos — «fiziskas personas, organizācijas un institūcijas, kas gūst labumu no darbībām vai politikām, kas saistītas ar Baltkrievijas Republiku, piedalās tajās vai tām veicina, ja tādas darbības grauj vai apdraud demokrātiju, tiesiskumu, stabilitāti vai drošību ES un tās dalībvalstīs».
Lēmums «sekoja nesenajiem meteoroloģisko balonu iekļūšanas gadījumiem Lietuvas gaisa telpā». Jaunais kritērijs «ļaus ES ieviest ierobežojošus pasākumus pret personām, kas plāno, vadīt, atbalsta vai citādi veicina ārzemju manipulācijas ar informāciju un iejaukšanos».
Politologs Aleksandrs Fridmans komentārā LRT norādīja, ka sankciju atcelšana no kālija «potenciāli ir ļoti nozīmīgs solis, jo kālija nozare ir viena no atslēgas nozarēm Baltkrievijas ekonomikā». «Cits jautājums ir praktiskā realizācija. Līdz šim tas viss vairāk ir simboliskā līmenī: sankcijas ir atceltas, bet pat, runājot par ASV tirgu, rodas vienkāršs jautājums — kā uz turieni piegādāt produkciju? Režīmam Lukašenko nav piekļuves Lietuvas tranzīta infrastruktūrai un, domāju, tuvākajā laikā tā arī neparādīsies,» — uzskata analītiķis.
Tranzīts apmaiņā pret karaspēku
Taču, kā izrādās, piekļuve Lietuvas tranzītam, ņemot vērā Lietuvas «nacionālos interesus», drīz var parādīties.
ASV pārstāvji pagaidām nav veduši sarunas ar Lietuvas amatpersonām par iespējamu Baltkrievijas mēslojumu tranzīta atjaunošanu caur Klaipēdas ostu, taču, ja jautājums tiktu atsākts, šādu lēmumu varētu saistīt ar papildu ASV karaspēka klātbūtni valstī, 16. decembrī Žinių radijas ēterā sacīja Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks Deividas Matulionis.
«Tas ir korekts amerikāņu uzvedības solis — viņi tiešām neuzspiež mums prasības veikt papildu soļus, tomēr, ja Baltkrievijas kālija mēslojumi sāks nonākt Amerikā, tad radīsies jautājums, pa kādu maršrutu tos transportēt. Tur parādīsies interesants moments,» — sacīja Matulionis. — «Ja mēs kaut ko darītu šajā virzienā, to droši vien vajadzētu saistīt ar iespējamu papildu ASV spēku klātbūtni. Ja šie mēslojumi būtībā kļūs par amerikāņu, būs paredzēti ASV tirgum, tad mums jāatrodas amerikāņu interešu laukā, bet neveicot pretdarbību amerikāņiem.»
Lietuvas prezidenta padomnieks aicināja neideoloģizēt Baltkrievijas mēslojumu tranzīta jautājumu, bet skatīties pragmatiski: «Nacionālais interes — tā ir vērtību un pragmatiskas politikas kombinācija.»
Pašlaik Lietuvā atrodas aptuveni tūkstotis ASV karavīru.
Deividas Matulionis paziņoja, ka «Lietuva, kā līdz šim, paliks valsts, kas pievērsīs īpašu uzmanību Baltkrievijas opozīcijai».
«Šeit nekas nemainās, un es domāju, ka tas nepretrunā nevienam no mūsu ārpolitiskajiem mērķiem, un es domāju, ka mēs to noteikti atbalstīsim. Tas ir svarīgi un tas būtu jāveicina,» — sacīja Lietuvas prezidenta padomnieks.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru