- gadā valsts piedzīvoja visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltāko vasaru, kas oficiāli atzīta par rekordisku.
Spānija izveidos valsts mēroga klimata patvērumu tīklu līdz nākamajam vasarai, trešdien pavēstīja ministru prezidents Pedro Sančess.
Vairāku valsts ēku kompleksi sniegs cilvēkiem patvērumu no arvien intensīvākām karstuma viļņu sekām, ko valsts piedzīvo gada karstākajos mēnešos.
Tīklā iekļausies jau izveidotās klimata patversmes Barselonā un Basku zemē.
Konferencē trešdien Sančess prezentēja valsts sīki izstrādāto plānu, kā pretoties klimata pārmaiņu pastiprinošajām sekām, kurā ietvertas 80 iniciatīvas.
Šie pasākumi aptver tādas problēmas kā plūdi, meža ugunsgrēki un dezinformācija par klimata pārmaiņām, kā arī temperatūras paaugstināšanos.
«Grozinošas sausumas un letālas karstuma viļņi vairs nav retums. Atsevišķos vasaras sezonas posmos mēs nesaskaramies ar atsevišķiem viļņiem, bet gan ar vienu ilgu karstuma viļņu, kas stiepjas no jūnija līdz augustam. Tā tagad ir jaunā norma,» viņš sacīja.
- gadā valstī bija visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara. 16 dienu karstuma vilni augustā pavadīja temperatūras virs 45 °C, liecina Valsts meteoroloģijas aģentūras (AEMET) dati.
Vidējā temperatūra Spānijā paaugstinājās par 1,69 °C no 1961. līdz 2024. gadam, kas izraisa biežākus temperatūras paaugstināšanās epizodes virs normas.
Klimata pārmaiņas ir pamatā temperatūras pieaugumam un ekstremālas karstuma biežumam, ko apstiprina Klimata pārmaiņu starpvaldību grupas (IPCC) globālo temperatūras tendenču analīze.
Spānija izveido valsts mēroga klimata patvērumu tīklu
Jaunās klimata patversmes nodrošinās cilvēkiem visā valstī vietas, kur nākamvasar izturēt karstumu.
Īpaši svarīgas tās ir pilsētās. «Siltuma salu efekts šādos viļņos pastiprinās un parasti izpaužas pilsētās,» Euronews Green datu speciālists Manuels Banza sacīja.
«Iemesls ir tāds, ka pilsētas ir blīvi apbūvētas, daudz asfalta, kas absorbē sauli, un vakarā redzam, ka sešos vai septiņos vakarā var joprojām būt ļoti karsts, pat ja saule vairs nespīd, jo virsma ir uzsūkusi siltumu.»
Valdība piešķirs līdzekļus tām teritorijām «kām tie ir vajadzīgi visvairāk, kur karstums visvairāk sit pa cilvēkiem», sacīja Sančess.
Tīkls balstīsies uz programmām, ko jau ir izveidojušas reģionālās varas iestādes, tostarp Katalonija, Basku zeme un Mursija.
Katalonijas galvaspilsētā Barselonā aptuveni 400 klimata patversmju jau ir pieejamas publiskajās ēkās, piemēram, bibliotēkās, muzejā, sporta centros un tirdzniecības centros.
Šīs telpas ar gaisa kondicionēšanu parasti ir aprīkotas ar sēdvietām un bezmaksas ūdeni un paredzētas kā patvēruma vietas no karstuma, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, zīdaiņiem, cilvēkiem ar veselības problēmām un tiem, kuriem mājās nav resursu, lai tiktu galā ar augstām temperatūrām.
Saskaņā ar Spānijas ikdienas mirstības uzraudzības sistēmu (MoMo) no 2015. līdz 2023. gadam no ar karstumu saistītiem cēloņiem miruši vairāk nekā 21 700 cilvēku, lielākā daļa no viņiem bija vecāki par 65 gadiem.
Šovasar, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, reģistrētas vairāk nekā 3 800 ar karstumu saistītas nāves (par 88 % vairāk nekā 2024. gadā).
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru