Vašingtona gatavojās glābt «norietā nonākošās» Eiropas valstis 0 96

Eiropā izcēlās skandāls pēc dokumenta noplūdes, kas, iespējams, satur ASV ierosinājumu par valstu izstāšanos no ES.

Saskaņā ar informāciju, ko publicēja izdevums Defense One, dokumentā, it kā tiek apgalvots, ka Tramps plāno izvest Austriju, Itāliju, Ungāriju un Poliju no ES sastāva un pietuvināt tās Vašingtonas ietekmes lokam.

Iespējamā noplūde notika tikai nedēļu pēc oficiālās 33 lappušu "Stratēģijas nacionālās drošības" publicēšanas, kas izraisīja debates tā skarbā brīdinājuma dēļ, ka Eiropai draud «civilizācijas iznīcināšana», un tā pieņēmuma dēļ, ka «nemaz nav skaidrs, vai dažas Eiropas valstis… paliks uzticami sabiedrotie», raksta Daily Mail.

Taču, neskatoties uz to, ka Baltā nama pārstāvji noliedza apgalvojumus par ASV mēģinājumu pārvilināt četras valstis no ES, lai veidotu «ciešāku sadarbību» ar amerikāņiem, presē noplūdušais piedāvājums izraisīja satraukumu visā Eiropā.

Austriešu laikraksts Die Presse brīdināja: «Tramps vēlas sašķelt ES, izmantojot Austriju», bet vīnes laikraksts Standard atbalstīja šīs bažas, norādot: «ASV vēlas veicināt Öxit».

Zviedrijas dienas laikraksts Dagens Nyheter rakstīja: «Mums jāapzinās, ka ASV ne tikai virzās prom no Eiropas — tās praktiski kļūst par mūsu pretinieku, līdzīgi kā Ķīna un Krievija. Pekina un Maskava vēlas sašķelt ES un sēt nesaskaņas starp Eiropas valstīm. Vašingtona skaidri norāda, ka tā sev izvirza tos pašus mērķus».

Laikraksts New York Times, kas parasti kritizē Trampu, šoreiz ieņēma mazāk kritisku pozīciju pret minētajiem piedāvājumiem.

«Raugoties uzmanīgāk, atsevišķi fragmenti par Eiropu vairāk līdzinās kontinenta aizsardzībai. Tajos Eiropa, cita starpā, tiek aprakstīta kā „stratēģiski un kultūras ziņā svarīga” Savienotajām Valstīm», – rakstīja izdevums.

Baltā nama pārstāvji kategoriski noliedza apgalvojumus par mēģinājumiem sašķelt ES.

Baltā nama vietniece preses sekretāre Anna Kelija norādīja: «Prezidents Tramps rīkojas atklāti un parakstīja Valsts drošības stratēģiju, kas skaidri uzdod ASV valdībai īstenot noteiktos principus un prioritātes».

Asā intervijā izdevumam Politico Tramps vēlreiz asi kritizēja «norietā nonākošās» Eiropas valstis un to «politiski korektos» līderus, kuru migrācijas politika, pēc viņa teiktā, «iznīcina» šīs valstis.

Viņš raksturoja Eiropas pieeju migrācijai kā «katastrofu» un paziņoja, ka šā rezultātā valstis visā kontinentā «sabrūk».

Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta sniedza pašam neierastu paziņojumu, norādot, ka ASV nav tiesību diktēt Eiropai politiskus lēmumus.

«Savienotās Valstis nevar aizstāt Eiropas pilsoņus izvēlē starp pareizām un nepareizām partijām», – viņš norādīja.

Fridrihs Mercs ieņēma ierobežotāku pozīciju, nosaucot dažas stratēģijas daļas par «saprotamām» un «viegli saprotamām», taču uzstājot, ka Eiropai jākļūst «daudz neatkarīgākai no ASV drošības politikas jomā».

Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks publiski kritizēja šo stratēģiju, bet mēģināja saglabāt stabilas attiecības, vēršoties tieši pie Vašingtonas.

«Dārgie amerikāņu draugi, – viņš rakstīja sociālajos tīklos, – Eiropa ir jūsu tuvākais sabiedrotais, nevis jūsu problēma. Un mums ir kopīgi ienaidnieki. Vismaz tā bija pēdējos 80 gadus. Mums jāpieturas pie tā; tā ir vienīgā saprātīgā stratēģija mūsu kopējai drošībai».