Fon der Lejena: Neatstāsim ES samitu, kamēr nebūs lēmuma par Krievijas naudu 0 102

Briselē ceturtdien, 18. decembrī, sākās ES samits par iespējamu aizsaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai. Pirms tā atklāšanas ES un lielākās dalībvalstu vadītāji pauda nepieciešamību pieņemt EK plānu. «Mēs neatstāsim Eiropas samitu, kamēr neizlemsim jautājumu par Ukrainas finansēšanu,» sacīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Lejena (Ursula von der Leyen) žurnālistiem ceturtdienas rītā, 18. decembrī.

Tajā pašā laikā viņa izrādīja sapratni par Beļģijas un vairākām citām valstu pozīcijām, kas pieprasa dalīt finansiālos riskus, izmantojot aizsaldētos Krievijas līdzekļus. Viņa aicināja eiropiešus panākt vienošanos par riska sadali starp visām valstīm gadījumā, ja bloķētie aktīvi tiktu izmantoti «reparāciju kredīta» piešķiršanai Kijevai.

Kallas: Putins cer uz šo iniciatīvu neveiksmi

Savukārt ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallas uzsvēra, ka Krievija neizrāda nekādu gatavību nopietnām miera sarunām par Ukrainu. «Pat priekšlikums par pamieru Ziemassvētkos tika noraidīts. Acīmredzot mums jāpiespiež Krievija pārtraukt tēlot sarunas un sākt tās patiesi vadīt,» norādīja viņa paziņojumā, kas publicēts Eiropas ārējās darbības dienesta tīmekļa vietnē.

Eiropas diplomātijas vadītāja uzsvēra, ka Brisele ir gatava ņemt vērā Beļģijas bažas un sadalīt riskus starp visām valstīm. Viņa aicināja pieņemt attiecīgu lēmumu, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins «cer uz šo pūliņu izgāšanos».

Tusks: vienkārša izvēle — nauda šodien vai asinis rīt

Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks ierodoties Briselē atgādināja, ka lēmums par turpmāko atbalstu Ukrainai ir izšķirošs arī visas Eiropas drošībai. «Tagad mums ir vienkārša izvēle — vai nu nauda šodien, vai asinis rīt. Un es runāju ne tikai par Ukrainu, es runāju par Eiropu. Un tas ir mūsu lēmums, ko mums jāpieņem, un tikai mūsu,» sacīja viņš žurnālistiem. Tusks aicināja visus Eiropas līderus atbalstīt šo lēmumu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) izteica pārliecību, ka iespējams panākt vienošanos par Krievijas naudas izmantošanu. «Es neredzu labāku variantu,» sacīja viņš pirms ES samita Briselē. Dienu iepriekš, uzstājoties ar valdības paziņojumu Bundestāgā, Mercs uzsvēra, ka šādam lēmumam jābūt signālam Maskavai par kara turpināšanas bezjēdzību, jo Kijevai resursu pietiks. Mercs arī nosauca lēmumu par Krievijas aktīviem par Eiropas suverenitātes testu. «Mēs nebūsim lielvaru spēles bumba,» sacīja viņš, norādot uz ASV un Krieviju.

Francijas prezidents Emmanuels Makrons arī izteica pārliecību par iniciatīvas izdošanos. «Mēs samitā atradīsim vienotu pozīciju par Ukrainas militāro atbalstu,» norādīja viņš, piebilstot, ka eiropieši ir vienoti un gatavi pieņemt šādu lēmumu.

Orbans: ideja par Krievijas aktīvu izmantošanu «mirusi»

Tikmēr Beļģijas valdības vadītājs Barts de Vēvers atkal uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā viņa valsts bažas, jo lielākā daļa aizsaldēto Krievijas aktīvu — aptuveni 183 miljardu eiro apmērā — glabājas Beļģijas depozitārijā Euroclear. «Beļģija nepieksies lēmumam, pēc kura mēs būsim vienīgie, kas nes gan riskus, gan atbildību,» norādīja viņš.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans savukārt nosauca ideju par valsts aizsaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu par «mirušu». Pēc viņa teiktā, iespēju pieņemt šo lēmumu nav — pret to iebilst vesels virkne ES valstu, kas pietiek, lai to bloķētu. «Krievijas aktīvu izmantošana būtu līdzvērtīga kara izsludināšanai,» sacīja viņš pirms samita Briselē. Orbans piebilda, ka jebkādu parādu saistību saskaņošanai nepieciešama Ungārijas parlamenta apstiprināšana, kas šobrīd nav iespējama «un, iespējams, nekad».

EK uzstāj uz lēmuma pieņemšanu par kredītu Ukrainai

Samita dalībnieki pārrunās EK piedāvāto sarežģīto Kijevas kreditēšanas shēmu. Tā paredz aizsaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas «reparāciju kredīta» nodrošināšanai, kā arī ES dalībvalstu nacionālās garantijas. Naudas atgriešana Krievijai būs iespējama tikai gadījumā, ja tā pēc kara beigām izmaksās reparācijas Ukrainai.

ES Padome 12. decembrī uz laiku aizliedza pārskaitīt līdzekļus no aizsaldētajiem aktīviem atpakaļ Krievijai. Aizliegums būs spēkā tik ilgi, kamēr, Krievijas rīcības dēļ kara kontekstā, «saglabājas risks tālākai būtiskai ekonomiskās situācijas pasliktināšanai» ES. Tajā pašā dienā Krievijas Centrālā banka iesniedza prasību pret Euroclear Maskavas tiesā.

Iepriekš Vācija un citas ES valstis ar balsu vairākumu nolēma ieviest beztermiņa aizliegumu Krievijai atgriezt tās ES aizsaldētās līdzekļus. Šis solis ļaus ES dalībvalstīm vairs nebalsot par aktīvu atsaļšanas jautājumu ik pēc sešiem mēnešiem, kā tas notika līdz šim.