EK priekšsēdētāja norādīja uz augstajām likmēm lēmumiem, kas stāv priekšā ES līderiem, raksturojot mūsdienu pasauli kā «plēsoņu pasauli» un brīdinot par jaunas starptautiskās kārtības veidošanos pēc strauja Vašingtonas politikas pagrieziena pret kontinentu.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Lejena ceturtdien Briselē pirms izšķirošās 27 ES dalībvalstu līderu tikšanās paaugstināja likmes, nosaucot sarunas par izšķirošām Eiropas drošībai un neatkarībai.
«Vakarējās pasaules vairs nav. Mums nav laika nodoties nostalģijai. Svarīgi ir tas, kā mēs stājamies pret šodienu,» sacīja fon der Lejena trešdienas rītā Strasburgā. «Mēs zinām par steidzamību. Tā ir akūta. Mēs visi to jūtam. Mēs visi to redzam.»
ES tuvojas brīdim, kad jāpieņem lēmums par diviem vissvarīgākajiem jautājumiem, kas var noteikt tās globālo tēlu un starptautisko stāvokli.
Pirmkārt, tai jāizlemj, kā nodrošināt Ukrainas ekonomisko noturību un spēju pretoties Krievijas agresijai.
Otrkārt, jālemj, vai noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidamerikas bloku Mercosur un atjaunot uzticību noteikumos balstītiem tirdzniecības nolīgumiem, kuras ar Trampa otrās administrācijas ierašanos pazeminājās līdz jaunam minimumam.
Attiecībā uz Ukrainu fon der Lejena atbalsta bezprecedenta plānu izmantot iesaldētās Krievijas valsts aktīvus, lai piešķirtu reparāciju kredītu. Tomēr šī pieeja izraisīja domstarpības ES līderu vidū, un Beļģija, kur glabājas liela daļa aktīvu, joprojām nav pārliecināta, ka tās prasības par riska vienmērīgu sadali starp ES valstīm tiks izpildītas.
Līderiem arī jāpieņem vēl viens svarīgs lēmums: vai pēc 25 gadiem kopš sarunu sākuma noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur.
Plānam jāsaņem tā sauktā kvalificētā vairākuma atbalsts, proti, 15 valstīm, kas pārstāv vismaz 65 % bloka iedzīvotāju.
Vairākas lielas valstis, tostarp Francija, iebilst pret nolīgumu, jo to iekšējie lauksaimniecības sektori pret to vada kampaņu. Itālija spēlē izšķirošu lomu, jo Francijai vajadzīga tās atbalsts, lai izveidotu tā dēvēto bloķējošo vairākumu un izjauktu plānu. Taču Itālijas premjerministre Džordža Meloni tur kārtis pie sevis, šauboties, vai līgums izturēs.
Francija arī meklē atbalstu balsojuma pārcelšanai uz nākamo gadu, kas, atbalstītājuprāt, faktiski varētu apglabāt nolīgumu un būtiski vājināt ES pozīcijas Dienvidamerikā un visā pasaulē.
Uz spēles ir uzticība 27 dalībvalstu blokam, kas veido savu ārpolitikas un tirdzniecības dienaskārtību, saskaroties ar agresīvāku Trampa administrāciju, kura īsteno tirdzniecības un ārpolitiku pēc principa "America First".
Savā uzrunā fon der Lejena tieši reaģēja uz neseno ASV kritiku, sakot: «Mēs, eiropieši, nevaram atļaut, ka citu pasaules uzskati mūs nosaka.»
«Neviens no mums nedrīkst būt šokēts par to, ko citi saka par Eiropu. Bet ļaujiet man teikt, ka tas nebūs pirmais gadījums, kad pieņēmumi par Eiropu izrādīsies novecojuši. Un tas nav pirmais apziņas brīdis, ka pēckara pasaules kārtība mainās līdz nepazīšanai,» piebilda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja.
Tas notika pēc tam, kad ASV Nacionālās drošības stratēģijā skanēja skarba brīdinājuma par gaidāmo Eiropas "civilizācijas norietu". Drīz pēc tam prezidents Tramps nosauca kontinentu par kolektīvu "sabrūkošām nācijām", ko vada "vāji" politiķi.
Pagājušajā otrdienā Trampa tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs uzbruka ES digitālajiem noteikumiem, apsūdzot bloku un tā dalībvalstis, ka tās ievieš "diskriminējošas un atriebīgas prasības, nodokļus, naudas sodus un direktīvas pret ASV pakalpojumu sniedzējiem".
ES pārstāvis atbildēja:
«Kā mēs jau vairākkārt esam norādījuši, mūsu noteikumi attiecas vienādi un taisnīgi uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas ES. Šie noteikumi nodrošina drošu, taisnīgu un vienlīdzīgu konkurences vidi ES, atbilstoši mūsu pilsoņu gaidām.»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru