No nākamā gada Latvijā PVN likme drukātajiem un elektroniskajiem mediju izstrādājumiem krievu valodā tiks palielināta no 5% līdz 21%. Savu viedokli par to, kā šis lēmums ietekmēs grāmatniecības biznesu, grāmatu pieejamību krievu valodā un kopējo situāciju sabiedrībā, raidījumā «Домкая площадь» Latvijas Radio 4 pauda uzņēmēja, grāmatnīcas Vilki books dibinātāja Arina Lindanen.
Paredzamo efektu no PVN paaugstināšanas uz drukātiem izdevumiem krievu valodā Arina vērtē kā «pilnīgi traģisku»: «Grāmatas kļūs dārgākas vismaz par 16 procentiem. Ņemot vērā ražošanas sadārdzināšanos, mēs prognozējam cenu pieaugumu līdz 30 procentiem».
Patlaban Latvijas grāmatnīcās ir pieejamas grāmatas krievu valodā gan tādas, kas saražotas Krievijā un pēc tam ievestas pie mums, gan arī tādas, kas izdotas Eiropas teritorijā. «Šīs divas preču grupas ievērojami atšķiras pēc cenas. Jaunas izdevniecības, kas pēdējos gados atvērušās ārpus Krievijas, izdod grāmatas, kas ir krietni dārgākas nekā krievu izdevumi. Šādu grāmatu vidējā cena ir 20–25 eiro. Tagad to cena kāps līdz 30–35 eiro», — uzskata sarunbiedre ЛР-4.
Šajā preču kategorijā ir samērā daudz bērnu grāmatu — lieliski ilustrētu, izcilā izdevnieciskā kvalitātē. Tagad daudzām ģimenēm tās kļūs nepieejamas. Arī bibliotēkas nelabprāt papildina savus krājumus ar šādām grāmatām. Savukārt pašmāju bibliotēkas projekts Vilki books bija spiests slēgties, jo uzturēt to bez fondu palīdzības un mecenātu atbalsta nav iespējams.
Pēc Lindanen domām, viss tas veicinās nelegālā tirgus attīstību drukātajām un audiogrāmatām, kur produktu kvalitāte ir ievērojami zemāka.
Lindanen arī norāda: «Dzimtā valoda ir tāds pats cilvēkam piedzimstot neizvēlēts parametrs kā acu krāsa vai nacionālā piederība. Mani pārsteidza statistika: pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gadā veiktās aptaujas rezultātiem 37 procenti Latvijas iedzīvotāju nosauca par savu dzimto, ģimenes valodu krievu. Izrādās, ka valstī ir liela iedzīvotāju grupa, kurai nav piekļuves grāmatām dzimtajā valodā. Jā, daudzi no šiem cilvēkiem ir bilingvāli — piemēram, bērni, kas pašlaik mācās latviešu valodā. Daudzi prot angļu un citas valodas. Taču viņiem jāmaksā par 16 procentiem vairāk, lai lasītu grāmatas dzimtajā valodā. Šāda segregācija ir aizskaroša».
Uzņēmēja ir pārliecināta, ka latviešu izdevniecības nespēs apmierināt visu lasītāju vajadzības. Piemēram, Latvijā vēl nav pilnīgas grāmatu sērijas par Mumi-troļļiem, un tas nozīmē, ka lasītāji meklēs šīs grāmatas citās valodās.
Valdības ideju savākt vienu miljonu eiro, palielinot PVN drukātajiem izdevumiem krievu valodā, Lindanen uzskata par utopisku:
«Neviens no nozares spēlētājiem, kas strādā ar grāmatām krievu valodā, neredz, no kurienes varētu rasties šis miljons.
Patiesībā literatūras tirgus samazināsies.
Cilvēki pārstās pirkt tādos apjomos kā tagad, viņi pāries uz alternatīviem informācijas avotiem. Tātad mēs nesaņemsim šos nodokļus.
Mums, grāmatu tirgotājiem, daudz pievilcīgākas kļūst citas Eiropas valstis, un šo nodokli es maksāšu tur, nevis Latvijā. Un lielajiem Eiropas spēlētājiem Latvijas tirgus kļūst neinteresants, jo šeit strādāt ekonomiski nav izdevīgi».
