Horvātija apstiprināja radioaktīvo atkritumu izvietošanu, neskatoties uz Bosnijas un Hercegovinas protestiem 0 40

Pirmdien Horvātijas parlaments apstiprināja radioaktīvo atkritumu aprakšanas punkta būvniecību teritorijā, kas atrodas mazāk nekā kilometrā no Bosnijas un Hercegovinas, neraugoties uz ilgstošajiem kaimiņu protestiem, kuri apgalvo, ka projekts apdraud iedzīvotājus.

Zakonā tiek nodrošināta normatīvā bāze objektam uz Trgovskas goras būvniecībai, lai uzglabātu atkritumus no Krško atomelektrostacijas, kuru Horvātija kopā ar Slovēniju izmanto, kā arī radioaktīvos atkritumus no Horvātijas slimnīcām un rūpniecības.

Saskaņā ar divpusējo līgumu ar Slovēniju Horvātijai jāuzņemas atbildība par pusi no zemu un vidēji aktīvajiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas rodas Krško AES ekspluatācijas laikā kopš 1980. gadu sākuma, kad abas valstis bija daļa no sociālistiskās Dienvidslāvijas.

Objekts bijušo armijas kazarmu teritorijā pie robežas ar Bosniju ir paredzēts šo atkritumu pagaidu glabāšanai 40 gadu garumā pirms to galīgas aprakšanas.

Zakonā tiek noteiktas prasības teritorijas plānošanai un projekta īstenošanas nosacījumi, paziņoja Horvātijas parlaments. Tagad Horvātijai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, pirms var sākt būvniecību.

Radioaktīvie atkritumi

Bosnija un Hercegovina jau daudzus gadus iebilst pret projektu, apgalvojot, ka objekts, kas atrodas tieši pāri robežai, apdraud aptuveni 250 000 cilvēku, kuri dzīvo Unas upes baseinā.

«Ja ņem vērā, ka Čerkezovacas kazarmas atrodas mazāk nekā 1 kilometra gaisa līnijā no aku grupām, kas piegādā ūdeni Novi-Grad, mazāk nekā 2 kilometru attālumā no mūsu vidusskolām un mazāk nekā 3 kilometru attālumā no pilsētas centra, kļūst skaidrs, kādam apdraudējumam mēs esam pakļauti,» sacīja bosniešu pilsētas Novi-Grad pašvaldības vadītājs Miroslavs Drljača vietējai prese 2018. gadā.

Drljača vairākkārt norādījis, ka viņa pašvaldība apsver iespēju iesniegt tiesas prasību šajā lietā.

Pagājušajā nedēļā Bosnijas vietējās kopienas nosūtīja Horvātijas likumdevējiem vēstuli, kurā brīdināja, ka likums ļaus Horvātijai apiet starptautiskās vides saistības.

Bosnijas varas iestādes apgalvo, ka likums ir pretrunā ar Espo konvenciju un citiem starptautiskiem nolīgumiem, kas paredz konsultācijas ar kaimiņvalstīm.

Tikmēr Horvātijas amatpersonas aizstāv savu izvēli par radioaktīvo atkritumu atrašanās vietu kā drošu un vienīgo iespējamo risinājumu.

«Ja kāds stāvētu pie šī objekta sienas 365 dienas un 24 stundas, viņš nesaņemtu nekādu starojumu. Tas būtu būtiski mazāk nekā starojums lidojuma laikā no Eiropas uz ASV,» sacīja Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs 2023. gada jūnijā.

Kopš 1999. gada Horvātijas teritorijas plānojumā Čerkezovacas atrašanās vieta ir apzīmēta kā potenciāla radioaktīvo atkritumu glabāšanas vieta. Horvātijas varas iestādes apgalvo, ka bijušā 60 ha karaspēka kompleksa teritorijā, kas atrodas neapdzīvotā rajonā 5 kilometru attālumā no tuvākās pilsētas, ir infrastruktūra, kas piemērota objekta būvniecībai.

Vides grupas abās valstīs iebilst pret šiem plāniem. Aktīvisti brīdina, ka tuvums Unas upei un reģiona seismiskā aktivitāte rada vides riskus.

Novi-Grada un kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji agrāk izteikuši bažas, ka Horvātija jau izmanto šo objektu kodolatkritumu uzglabāšanai, un par pierādījumu minējuši ļaundabīgo slimību pieaugumu. Varas iestādes šos apgalvojumus noraidījušas kā anekdotiskus.

Upe, kas galvenokārt tek caur Bosniju un ietek Donavā, ir daļa no valsts lielākā nacionālā parka un tiek uzskatīta par vienu no tīrākajām un gleznainākajām upēm Balkānos.

Amatpersonu teiktā, Horvātija plāno sākt pieņemt atkritumus no Slovēnijas 2028. gada sākumā. Pašlaik valstī dažādās vietās ir uzglabāts neliels daudzums radioaktīvo atkritumu, kas radušies medicīnas, rūpniecības un pētniecības darbības rezultātā.