Amerikāņi visā valstī arvien aktīvāk meklē savas itāļu saknes, izmantojot ģenealogu pakalpojumus, DNS testus un pieaugošu «sakņu tūrisma» popularitāti.
Tēvs Džima Fiorīni bija viens no vairāk nekā diviem miljoniem itāļu, kas emigrēja uz ASV XX gadsimta pirmajos gados, iedvesmojoties no solījuma par «Amerikas sapni». Viņš izveidoja veiksmīgu celtniecības uzņēmumu, kas nodarbināja citus itāļus, izmantojot darba vīzas, taču Lielā depresija nepaglaudīja arī viņu.
Pēc Fiorīni vārdiem, viņa tēvs «ļoti pārdzīvoja savu bērnību un to, kā pārcelšanās uz ASV pasliktināja viņa dzīvi».
Fiorīni, tagad dzīvojot Pensilvānijā, nesen sāka izzināt savas itāļu saknes, cerot «aizvērt cilpu» savas tēva piespiedu emigrācijas vēsturē un atrast savu «māju» Itālijā.
Un viņa stāsts nemaz nav unikāls.
Ģenealoģiskā tūrisma pieaugums
Vairāk un vairāk amerikāņu vēršas pie savas pagātnes, lai atrastu radnieciskās saites Eiropā, īpaši Itālijā. Šo fenomenu sauc par ģenealoģisko tūrisma.
«Pēdējos gados Itālija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ģenealoģiskā tūrisma virzieniem — pieaugoša tendence, kad ceļo ne tikai, lai aplūkotu apskates objektus, bet arī lai atjaunotu saikni ar savu mantojumu,» sacīja Dženifera Sontaga, ViaMonde ģenerāldirektore un dibinātāja, relokācijas aģentūras, kas palīdz amerikāņiem meklēt saknes Itālijā.
«Mēs redzam ļoti daudz cilvēku, gan jaunus, gan vecākus, kas vēlas vairāk uzzināt, no kurienes viņi nāk.»
Daudziem amerikāņiem itāļu izcelsmes otrajā, trešajā un ceturtajā paaudzē sakņu meklējumi pārvēršas bezcerīgā pakaļdzīšanās. Ieraksti ir neprecīzi, uzvārdi mainīti, dokumenti pazuduši.
Taču ģenealoģijas attīstība, DNS testi un specializētu radniecības meklēšanas aģentūru parādīšanās noved pie arvien lielāka skaita veiksmīgu stāstu.
Kāpēc Itālija kļuvusi par ģenealoģiskā tūrisma centru
Itālija ir viens no galvenajiem virzieniem amerikāņiem, kuri meklē savas saknes. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā ekonomiskā situācija bija grūta, īpaši dienvidos un Sicīlijas salā, un politiskā gaisotne palika nestabila.
Vienu un to pašu kopienu iedzīvotāji bieži migrēja uz vienām un tām pašām vietām.
«Parasti vispirms aizbrauca jaunie vīrieši, sāka strādāt, un pēc tam aicināja sev līdzi tautiešus. Iekārtojušies, viņi uzaicināja sievas un līgavas,» skaidro Sontaga, kurai arī ir itāļu saknes.
«Tāda koncentrēta emigrācija dabiski rada pievilkšanās punktus ģenealoģiskajam tūrisma visā Itālijā.»
Ar tehnoloģiju attīstību pēcnācējiem kļūst arvien vienkāršāk atrast savu priekšgājēju dzimšanas vietas Itālijā, un arvien vairāk cilvēku ķeras pie šādiem meklējumiem, tik ļoti, ka Itālija izsludināja 2024. gadu par Anno del Turismo delle Radici (Sakņu tūrisma gads).
Aģentūra — detektīvi itāļu sakņu meklēšanā
Ilgāku laiku atpakaļ iegūstamas informācijas par ģimenes locekļiem meklēšana bieži izrādās laikietilpīgs un mazāk veiksmīgs darbs.
«Galvenā grūtība ir tā, ka jāizprot izplatītie kropļojumi un itāļu vārdu un uzvārdu angliskotās formas, ko izmantoja, lai mazinātu pretitāļu rasismu, kas bija plaši izplatīts XX gadsimta sākumā,» sacīja Sontaga.
Daudzi dokumenti joprojām nav digitalizēti vai nav pieejami plašai publikai. Tādēļ pēcnācēji, tādi kā Fiorīni, vēršas pie speciālistiem.
Sontagas aģentūra veic sava veida detektīvdarbu, lai atrastu savu klientu saknes.
«Mūsu komandā strādā ģenealogi. Kopā ar klientiem viņi meklē itāļu dzimšanas ierakstus, kuģu manifesējumus, šķiršanās dokumentus un nāves apliecības dažādās pilsētās, provincēs un reizēm valstīs, pētot ķēdi līdz pat pašreizējam pieteicējam,» sacīja viņa.
Sākotnējā meklēšana var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem.
Kad atrod dzimto pilsētu, komanda var noteikt precīzas adreses, jo ielu nosaukumi parasti norādīti dzimšanas un laulības aktos. Ja piekļuve tiem ir apgrūtināta, Sontaga dažkārt sūta darbiniekus pārlūkot papīra dokumentus vietējos arhīvos, baznīcās un pašvaldībās Itālijā.
«Ierašanās manas priekšgājēju pilsētā palīdzēja man punktu pielikt»
Ņemot vērā, ka priekšgājēju meklējumi var ilgt mēnešiem un daudzi gadu desmitiem sapņojuši atrast savas saknes, atgriešanās «mājās» kļūst par ļoti emocionālu pieredzi.
«Visbiežāk tās ir prieka asaras un sajūsma, kad viņu ģimenes vēstures mozaīka saliekas kopā,» sacīja Sontaga.
«Mēs bieži atklājam negaidītas detaļas, to, ko kāds nosauktu par „skeletiem skapī“, piemēram, ārlaulības bērnus vai bērnus, kas dzimuši no romāniem. Tas viss tikai piešķir ģimenes vēsturei krāsas.»
Fiorīni var apliecināt, cik spēcīga ir šī pieredze. «Precīzs apstiprinājums, ka mēs atradām manu priekšgājēju pilsētu, palīdzēja man pielikt punktu mana tēva dzīves stāstam līdz viņa pārcelšanās uz ASV bērnībā,» sacīja viņš.
«Stāvēšana uz mazā laukuma pie publiskā strūklakas un sēdēšana uz akmens pakāpieniem, uz kuriem mans tēvs spēlējās bērnībā, izrādījās notikums, kas mainīja manu dzīvi.»
Kā mainījies Itālijas pilsonības likums?
Daudzi amerikāņi, kuri meklē savus itāļu priekšgājējus, meklē arī dokumentus, kas palīdzētu pieteikties itāļu pilsonībai vai pārcelties uz Itāliju.
Šeit Sontagas komanda arī sniedz nepieciešamo palīdzību. Fiorīni sacīja, ka plāno izmantot ViaMonde pakalpojumus, lai nākamgad palīdzētu sev un sievai pārcelties uz Itāliju, jo «saprast itāļu birokrātiju ir nedaudz vieglāk nekā kvantu fiziku».
Taču nesenās izmaiņas Itālijas likumdošanā bija trieciena vilnis daudziem amerikāņiem, kuri tiecas formalizēt savas itāļu saknes.
Maijā tiesības saņemt itāļu pilsonību pēc izcelsmes ierobežoja līdz divām paaudzēm. Tas nozīmē, ka tagad pretendenta vecākam vai vectēvam/vecmātei jābūt dzimušam Itālijā.
Pēc Sontagas vārdiem, tas viņas klientiem bija satricinošs trieciens.
«Daudzi, īpaši jaunāki klienti, kuri pandēmijas laikā ieguva elastīgu attālinātā darba iespēju, būvēja dzīves plānus ap pārcelšanos uz Itāliju. Šis sapnis attiecas ne tikai uz pensionāriem, bet arī uz jaunāku auditoriju, kas vēlas atjaunot saikni ar ģimeni, atvērt uzņēmumu un dot ieguldījumu Itālijas dzīvē,» sacīja viņa.
«Daudziem no mums, ceturtās paaudzes pēcnācējiem, saikne ar Itāliju ir ļoti dziļa: no kultūras tradīcijām, kad svētkos gatavo un ēd sugo un pastu, līdz sicīliešu dialektu saglabāšanai.»
Pēc Sontagas teiktā, daudziem amerikāņiem itāļu izcelsmes trešajā un ceturtajā paaudzē Itālija tagad palikusi tikai par atvaļinājuma vietu, nevis dzīvesvietas valsti.
«Tā bija zaudēta iespēja valstij atbalstīt un pieņemt pēcnācējus, kuri varētu atdzīvināt ekonomiku un palīdzēt izmirušu ciemu atdzimšanā.»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru