250 000 dezertieru Ukrainā: militārā dienesta izvairītāja atzīšanās 0 182

Krievijas plaša mēroga agresīvajā karā pret Ukrainu gājuši bojā vismaz 46 000 ukraiņu karavīru. Šādu skaitli maijā nosauca Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc ekspertu aplēsēm, tas ir būtiski augstāks — no 80 000 līdz 100 000.

Andrejs Konovalovs negrib būt viens no tiem. Viņš iebilst pret Ukrainas mobilizāciju kopš Krievijas plaša mēroga agresīvā kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada februārī.

Konovalovs pārcēlās uz Kēlni vēl pirms kara sākuma, 2021. gadā. 26 gadus vecais vīrietis tur studē maģistrantūrā biokīmijā un strādā pusslodzi startapa uzņēmumā. Viņš audzis kopā ar vecmāmiņu un vectēvu Kropivnickā, rūpnieciskā pilsētā Ukrainas centrā. Tomēr Konovalovs kopš kara sākuma nav atgriezies dzimtenē: «Tas būtu vienvirziena biļete. Es nespētu pamest valsti.»

250 000 ukraiņu dezertieru

Izvairīgais no militārā dienesta norāda, ka Ukrainā uz militāro dienestu iesauc vīriešus vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Viņš izvirza nopietnas apsūdzības Ukrainai un runā par cilvēktiesību pārkāpumiem mobilizācijas laikā: «Par to pat ir ziņojumi ANO Augstākā komisāra cilvēktiesību jomā.»

ANO Augstākā komisāra cilvēktiesību jomā ziņojumā minēti vairāki atteicēji, kuri, kā apgalvots, tika spīdzināti. «Vienā gadījumā karavīri sakāva atteicēju, sasēja viņam rokas aiz muguras uz ilgu laiku, draudēja viņam ar nāvi un nepiešķīra ēdienu vienpadsmit dienas, jo viņš atteicās vilkt militāro formu,» teikts ziņojumā.

Par piespiedu mobilizācijas praksi jau rakstīja dažādi starptautiskie mediji: The New York Times, The Kyiv Independent, BBC. TČK darbinieki apcietināja cilvēkus tieši uz ielas, ar spēku iekaroja autobusos un veda uz medicīnisku pārbaudi. Pozitīva rezultāta gadījumā viņus sūtīja uz fronti.

Ukrainā iespēja atteikties no militārā dienesta tika apturēta kopš Krievijas plaša mēroga agresīvā kara sākuma. Reģistrēti vairāk nekā 250 000 dezertēšanas un pašaiziešanas no karaspēka gadījumu, ziņo ukraiņu interneta izdevums Kyiv Independent, atsaucoties uz Ukrainas ģenerālprokuratūru.

Neizpildītie solījumi

«Kara nav nepieciešams. 75 procenti nobalsoja par Zelenski prezidenta vēlēšanās Ukrainā, jo viņš teica, ka darīs visu, lai neviens karavīrs nemirtu,» norāda Konovalovs. Viņš arī nobalsoja par Zelenski 2019. gada vēlēšanās, par ko pastāstīja Euronews.

Tajā laikā Krievija jau bija anektējusi Krimu. Situācija Ukrainas austrumos bija saspringta. Ukraiņu karavīri vairākkārt gāja bojā un guva ievainojumus Donbasā. Miera solījums kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem Zelenska uzvarai vēlēšanās, kā analizēja amerikāņu analītiskais centrs Atlantic Council.

Aptuveni 200 000 ukraiņu vīriešu militārā vecumā, pēc dažiem datiem, kopš kara sākuma bēguši uz Vāciju. Augustā Zelenskis atļāva vīriešiem vecumā no 18 līdz 22 gadiem atstāt valsti. Agrāk vīriešiem, kas vecāki par 18 gadiem un atbilstoši militārajai derībai, nebija atļauts izbraukt no Ukrainas. Kopš tā laika aptuveni 1 000 cilvēku katru nedēļu dodas uz Vāciju, sacīja Federālā iekšlietu ministrijas pārstāve laikrakstam Berliner Morgenpost.

Merz vēlas redzēt jaunus ukraiņus frontē

Tas izraisa kritiku Vācijas valdībā. Novembra vidū federālais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) telefonkonferencē lūdza Zelenski «pārliecināties, ka jaunie cilvēki no Ukrainas nebrauc uz Vāciju arvien lielākos skaitļos». Viņiem jādien pašā dzimtenē, jo «viņi tur ir vajadzīgi», uzskata Mercs.

«Ukrainā tagad ir neskaitāmi ukraiņi, kas slēpjas savās mājās, slēpjas savos vecāku ciemos, tērē savus uzkrājumus, lai izvairītos no šī militārā dienesta — un visprātīgāk būtu noskaidrot, kāpēc,» norāda Andrejs Konovalovs. Viņš vairs nevēlas atgriezties Ukrainā; tā vietā cer iegūt Vācijas pilsonību.

Konovalovs cer, ka Eiropas valstu un valdību vadītāji izdarīs lielāku spiedienu uz Ukrainu, lai ukraiņiem nebūtu jāiet karot pret savu gribu.

Krievijas atteicēji pēc sirdsapziņas apsvērumiem arī mēģina iegūt patvērumu Vācijā — bet bez panākumiem. Jaunā Vācijas valdība apgalvo, ka Krievija izmanto tikai profesionālos karavīrus un ka krievu patvēruma meklētājiem dzimtenē nav nekādu risku.