«Krievijai nebūs nekādas veto tiesības» - The Washington Post par miera darījuma kontūrām 0 76

Ņemot vērā Donalda Trampa sarunu vedēju pragmatisko pieeju tik smalkam diplomātiskam jautājumam kā kara pārtraukšana Ukrainā un viņu gatavību normalizēt attiecības ar Putina Krieviju, izstrādātais plāns var kļūt par reālas miera noregulējuma pamatu, raksta The Washington Post. Tā pamatnostādnes paredz korejiešu modeli karojošo pušu sadalīšanai, Ukrainas suverenitātes un drošības aizsardzību, tās iestāšanos ES jau 2027. gadā, Zaporžjas AES atgriešanu un ekonomikas atjaunošanu, izmantojot ASV, Eiropas un iesaldētos Krievijas līdzekļus.

«Šeit ir vienkāršs apraksts tam, kādam jāizskatās mieram Ukrainā: suverēnai valstij, kuras robežas aizsargā starptautiskas drošības garantijas, kura iestājas Eiropas Savienībā un atjauno savu ekonomiku ar lielām investīcijām no ASV un Eiropas, – raksta Deivids Ignatiuss, The Washington Post ārpolitikas kolumnists, atsaucoties uz sarunu dalībniekiem. – Neskatoties uz prezidenta Donalda Trampa stingro sarunu taktiku un viņa neizskaidrojamo simpātiju pret Krievijas agresoru, šāds darījums, pēc tā, ko es dzirdu no amerikāņu, ukraiņu un Eiropas amatpersonām, šķiet aizvien reālāk».

Kā Ignatiusam pastāstīja ukraiņu amatpersona, pašlaik tiek apspriesti trīs dokumenti: miera plāns, drošības garantijas un ekonomikas atjaunošanas plāns. Tos grozīs; jo īpaši trešdien Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie plāno prezentēt dažus no tiem. Ignatiuss uzskaita galvenās apspriežamās idejas, kuras šonedēļ viņam pastāstīja amatpersonas no Ukrainas un ASV.

-Ukraina iestāsies ES jau 2027. gadā. Vašingtonā uzskata, ka varēs pārvarēt Ungārijas pretestību, kuras valdība pašlaik kategoriski tam iebilst. Dalība ES veicinās tirdzniecības, investīciju attīstību un cīņu pret korupciju.

-ASV sniegs Ukrainai drošības garantijas, līdzīgas NATO statūtu 5. pantam. Kijeva uzstāj, lai ASV parakstītu šādu līgumu un ratificētu to Kongresā; Eiropas valstis sniegs savas garantijas. ASV jaunā nacionālās drošības stratēģija būtiski apšauba Vašingtonas gatavību sniegt militāru palīdzību Eiropā gadījumā, ja Putins atkārtoti uzbruks. Taču Trampa komanda apliecina, ka ASV ir gatavas arī turpmāk nodrošināt Ukrainu ar izlūkdatiem, un tas ir neaizvietojams drošības nodrošināšanas nosacījums.

-Krievijai nebūs nekādas veto tiesības Ukrainas suverenitātes jautājumā. Taču jautājums par Ukrainas bruņoto spēku skaitu joprojām tiek apspriests. Kijeva atsakās no jebkādiem formāliem konstitucionāliem ierobežojumiem, uz kuriem uzstāj Maskava. Tomēr amatpersonas uzskata, ka Ukraina var nostiprināt aizsardzību, pievienojot papildu spēkus, piemēram, nacionālo gvardu u.c.

-Demilitarizētā zona gar visu uguns pārtraukšanas līniju būs līdzīga tai, kas sadala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Tā tiks rūpīgi uzraudzīta, un aiz tās atradīsies dziļāka zona, kurā būs aizliegts izmantot smagos ieročus.

-Teritoriālais jautājums paliek viens no strīdīgākajiem. Kijeva atsakās nodot Krievijai neokupētās Donbasa teritorijas. Trampa komanda apgalvo, ka kara turpināšanās gadījumā nozīmīga tās daļa tomēr var tikt zaudēta, un labāk tagad piekāpties, lai izvairītos no upuriem. Tā ir ierosinājusi vairākas formulēšanas, tostarp demilitarizāciju teritorijām, kas nodotas Krievijai, un attieksmi pret okupētajām teritorijām pēc korejiešu modeļa: Dienvidkoreja joprojām paziņo par savām likumīgajām tiesībām uz visu pussalu, to pašu apgalvo arī Ziemeļkoreja.

-Zaporžjas AES tiek atdota Ukrainai. ASV piedāvājums pārņemt tās pārvaldību patīk dažiem ukraiņu amatpersonām. Trampa administrācija veicinās investīcijas un Ukrainas ekonomisko attīstību. Šiem mērķiem var tikt novirzīta daļa Eiropā iesaldēto Krievijas rezervju. Amerikas amatpersonas vada sarunas ar Lāriju Finku, pasaules lielākās pārvaldības kompānijas BlackRock izpilddirektoru, par Ukrainas attīstības fonda atjaunošanas plāna atsākšanu. Paredzēts, ka tas piesaistīs 400 miljardus USD atjaunošanai, un projektā piedalīsies Pasaules banka.