Itālija, Beļģija, Malta un Bulgārija sagatavoja kopīgu paziņojumu EK un Eiropadomei, kurā aicināja izpētīt alternatīvas Ukrainas atbalstam. Valstis iebilda pret plānu izmantot Krievijas aktīvus.
Pēc Politico informācijas Itālija un Beļģija apvienoja pūles meklējot alternatīvu Ukrainas finansēšanas variantu. Abas valstis, kā arī Malta un Bulgārija sagatavoja kopīgu paziņojumu, kura aicināja EK un Eiropadomi neizņemt iesaldētos Krievijas aktīvus, kas glabājas Beļģijas depozitorijā Euroclear, raksta izdevums Politico piektdien, 12. decembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošu iekšēju dokumentu.
Četras valstis aicināja apspriest alternatīvas iespējas
Paziņojumā četras valstis piedāvā «turpināt izpēti un apspriest alternatīvas iespējas saskaņā ar ES likumdošanu un starptautiskajām tiesībām, ar prognozējamām parametru robežām, kas rada būtiski mazākus riskus». Paziņojuma autori aicina koncentrēties uz plānu B, kas paredz kopīgu Eiropas Savienības obligāciju izdošanu Ukrainas finansēšanai tuvāko gadu laikā, tālāk raksta Politico.
Izdevums šādu piedāvāto alternatīvu uzskata par problemātisku, jo tā palielinās jau tā augsto Itālijas un Francijas parādu nastu. Turklāt tā ieviešana prasa vienprātīgu lēmumu, tātad šādā variantā ir iespējams veto no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna puses.
Tomēr Itālijas atbalsts Beļģijas pozīcijai, vienai no ES lielākajām valstīm, mazāk nekā nedēļu pirms izšķirošās ES līderu tikšanās Briselē var apdraudēt EK plānu panākt vienošanos, norādīja Politico.
ES izstrādā plānu Krievijas līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam
ES Padome 12. decembrī pagaidu kārtā aizliedza pārskaitīt līdzekļus no iesaldētajiem aktīviem atpakaļ uz Krieviju. Lēmums būs spēkā, kamēr, ņemot vērā Krievijas rīcību kara kontekstā, ES saglabājas «risks turpmākai būtiskai ekonomiskās situācijas pasliktināšanai». Tajā pašā dienā Krievijas Centrālā banka iesniedza prasību pret Euroclear Maskavas tiesā.
Agrāk Vācija un citas ES valstis balsu vairākumā nolēma ieviest beztermiņa aizliegumu Krievijai atgūt tās ES iesaldētos līdzekļus. Šis solis ļaus ES valstīm vairs nebalsot par aktīvu iesaldēšanu ik pēc pusgada, kā tas līdz šim notika.
EK plāns, kuru plānots pieņemt samitā 18.–19. decembrī, paredz izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, lai piešķirtu aizdevumu Ukrainai. Naudas atdošanu Krievijai plāno atļaut tikai tad, ja tā pēc kara beigām izmaksās Kijevai reparācijas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru