Ungārijas premjerministrs stingri nosodīja Eiropas Savienības lēmumu par Krievijas Centrālās bankas aktīvu beztermiņa imobilizāciju, ko daudzi uzskata par veidu, kā apiet Budapeštas veto.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns asi kritizēja Eiropas Savienību, kas ceturtdien paziņoja par Krievijas Centrālās bankas aktīvu beztermiņa imobilizāciju — centrālo elementu reparāciju kredītā Ukrainai.
«Brisele šodien šķērso Rubikonu,» rakstīja Orbāns piektdien sociālajos tīklos publicētā ierakstā. «Balsojuma priekšmets ir iesaldētie Krievijas aktīvi, par kuriem līdz šim ES dalībvalstis balsoja ik pēc sešiem mēnešiem, pieņemot vienprātīgus lēmumus. Ar šodienas procedūru Brisele ar vienu strīpu atceļ vienprātības prasību, turklāt acīmredzami nelikumīgā veidā.»
Radošie risinājumi pret radošo veto
Ilgtermiņa imobilizācija ceturtdienas pēcpusdienā tika saskaņota ar vēstnieku starpniecību saskaņā ar ES līguma 122. pantu, kas prasa tikai kvalificētu balsu vairākumu no dalībvalstīm un apiet Eiropas Parlamentu.
Likums aizliedz nodot aktīvus 210 miljardu eiro apmērā atpakaļ Krievijas Centrālajai bankai. Lielākā daļa aktīvu, 185 miljardi eiro, tiek glabāti Euroclear, centrālajā vērtspapīru depozitārijā Briselē. Pārējie 25 miljardi eiro glabājas privātajās bankās.
Līdz šim šie līdzekļi bija imobilizēti saskaņā ar parasto sankciju režīmu, kas balstās uz visu 27 valstu vienprātību un ir pakļauts individuālu veto riskam.
Taču pagājušajā nedēļā EK nolēma piemērot 122. pantu, lai tuvākajā nākotnē turētu aktīvus prom no Krievijas. 122. pants iepriekš tika izmantots ārkārtas ekonomiskajās situācijās, piemēram, COVID-19 pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā.
EK apgalvoja, ka triecieni, ko izraisīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, radīja «nopietnu ekonomisku ietekmi» uz ES kopumā, izraisot «nopietnus piegāžu traucējumus, palielinātu nenoteiktību, paaugstinātu riska prēmiju, ieguldījumu un patēriņa izdevumu samazināšanos».
Bloks arī norādīja uz virkni hibrīdu uzbrukumu, tostarp bezpilota lidaparātu iebrukumiem, sabotāžu un dezinformācijas kampaņām.
«Šodienas lēmums pieliks punktu tiesiskumam Eiropas Savienībā, un Eiropas līderi sevi nostādīs pāri noteikumiem,» rakstīja Orbāns. «Vietā tam, lai nodrošinātu ES līgumu ievērošanu, EK sistemātiski izvaro Eiropas tiesības.»
Kopš 2018. gada Ungārijā darbojas 7. panta procedūra — process, kura mērķis ir novērst nopietnas un sistemātiskas Eiropas Savienības pamatvērtību, tostarp tiesiskuma, pārkāpumus.
Liela daļa ES līdzekļu arī tika apturēta budžeta nosacījumu mehānismā, kas tika uzsākts 2022. gadā un sasaista piekļuvi miljardiem ES līdzekļu ar reformām, kuru mērķis ir novērst tiesiskuma pārkāpumus. Ungārija Orbāna vadībā iepriekš sistemātiski izmantoja vienprātības balsošanu, lai traucētu ES lēmumu pieņemšanai vai izmantotu to kā apmaiņas līdzekli.
«Mēs esam smiltis mehānismā, mietiņš starp spieķiem, ērkšķis zem naglas,» sacīja Orbāns 2024. gadā, runājot par savas valsts lomu ES lēmumu pieņemšanā.
Krievija arī nosodīja šo soli. Īsā paziņojumā, kas publicēts piektdienas rītā, Krievijas Centrālā banka paziņoja par tiesvedības uzsākšanu «zaudējumu atlīdzināšanai» un apsūdzēja Euroclear aktīvu izdošanas traucēšanā.
Vēlāk piektdien EK noraidīja šo prasību, nosaucot to par «spekulatīvu» un «nepamatotu».
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru