ES vēlas parakstīt līgumu ar Dienvidameriku, neraugoties uz vairāku valstu un nozaru protestiem 0 58

Eiropa ir solī no brīvās tirdzniecības līguma ar MERCOSUR valstīm (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja). Paredzams, ka līguma galīgais variants, kura sagatavošana kopumā prasīja ceturtdaļu gadsimta, tiks parakstīts 2025. gada 20. decembrī Brazīlijā EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Lejenes un Eiropadomes vadītāja Antonio Kostas klātbūtnē.

Ja līgums tiks apstiprināts, Eiropa un MERCOSUR valstis iegūs piekļuvi vienotam ekonomiskajam telpai, kas aptver 722 miljonus cilvēku ar kopējo IKP 22 triljonu dolāru apmērā.

EK izsaka optimismu, tomēr diplomāti norāda: vienotības ES dalībvalstu rindās par līgumu ar Dienvidamerikas kopējo tirgu joprojām nav. Kritiķu nometni vadīja Polija un Francija; tās bažījas par lētas produkcijas plūsmu no MERCOSUR valstīm un vides dempingu, ar kuriem vietējie ražotāji nespēs efektīvi konkurēt. Parīze centās panākt juridiski saistošas garantijas Eiropas lauksaimniekiem, un Brisele tam gāja pretim. Rezultātā līguma teksts tagad paredz iespēju izmantot «aizsardzības pasākumus» «izņēmuma apstākļos», piemēram, importam strauji pieaugot, kas var nopietni kaitēt Eiropas ražotājiem. Tomēr Francijas lauksaimniecības arodbiedrības jau paziņojušas, ka dokumenta parakstīšana būs nāvessods to nozarei.

Tas tomēr īpaši neuztrauc Brazīliju, kura rotācijas kārtībā ieņem MERCOSUR priekšsēdētāja amatu, jo prezidents Lula da Silva zina par Briseles lielo vēlmi pielikt punktu šai garajai vēsturei. ES vadība cer, ka līgums pastimulēs Eiropas preču eksporta pieaugumu uz dienvidamerikas tirgu — jo īpaši automašīnu, iekārtu, ķīmisko vielu un alkohola.

Līgums starp ES un MERCOSUR tika saskaņots 2024. gada decembrī, priekšā - dokumenta ratifikācija 27 ES parlamentā un MERCOSUR valstīs. Lai bloķētu darījumu ES pusē, pretiniekiem jāatrod vismaz četras valstis, kas pārstāv ne mazāk kā 35% ES iedzīvotāju, un kuras atturēsies balsojumā.